No Dieva nekas ļauns nenāk

“Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi!” [Jēk.1:13-16]

Šodienas tekstā Svētais Jēkabs brīdina mūs no maldiem, ka Dievs ir tas, kas vilina cilvēku darīt ļaunu un ka tādējādi ļaunums nāk no Dieva. To apstiprina vārdi, kas ir tālāk Jēkaba vēstulē, kur Dievs saka, ka Viņš ir “gaismas Tēvs, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas” [Jēk.1:17]. Svētie Raksti izmanto gaismas un tumsas attēlu, lai aprakstītu labo un ļauno. Apustulis saka, ka Dievs ir gaisma, kurai atšķirībā no saules nav plankumu un atšķirībā no mēness nav pakļauta izmaiņām. Dievs ir “gaismas Tēvs”; Viņš ir labā avots, un nekas ļauns no Viņa nevar nākt.

Šķiet, ka nav nepieciešams mācīt cilvēkiem šo patiesību, jo kurš gan vienlaikus ticētu Dievam un tomēr maldīgi uzskatītu Dievu par ļaunuma autoru, grēka radītāju? Taču daudzi cilvēki bieži pieļauj šo kļūdu, jo tiek kārdināti uz šo zaimojošo domu. Nav neviena paša cilvēka, kuram nebūtu kārdinājuma tā domāt. Tāpēc kristiešiem ir jābruņojas pret to un vienmēr jābūt stingriem patiesībā: neviens ļaunums nenāk no Dieva.

Ja Dievs būtu radījis cilvēkus kā dzīvniekus bez iespējas krist grēkā, pasaulē nebūtu ienācis ne grēks, ne pārbaudījumi. Bet tad cilvēki nekad nebūtu varējuši nonākt pie mūžīgas svētlaimes, raugoties uz Dievu. Vai nebūtu biedējoši padarīt Dievu par grēka un pārbaudījumu aizsācēju pasaulē, kaut arī Viņš mūs izvēlējās svētlaimei, radot mūs tā, lai mēs varētu sasniegt gan dzīvību, gan nāvi, gan postu, gan svētlaimi?

Daudzi šeit var iejaukties: “Vai tad Rakstos nav teikts: “Vai var gadīties pilsētā kāda nelaime, kam Dievs nebūtu licis notikt?” [Am.3:6] un “Es esmu Tas Kungs, un cita nav neviena! Es, kas radu gaismu un veidoju arī tumsību, kas dod svētību, bet arī ļaunu; Es esmu Tas Kungs, kas visu to dara!” [Jes.45:6-7]?” Lai to pareizi saprastu, mums jāzina, ka visos laikos ir bijuši cilvēki, kuri ir ticējuši, ka ir divi dievi, viens labais un otrs ļaunais. Šīs Rakstu vietas ir vērstas pret šo viltus ticību, kas māca, ka bez Dieva gribas nekas nenotiek; ka Dievs ir un paliek Augstākais un neviena radība Viņu nevar piespiest ko darīt pret Viņa gribu; un, tā kā ļaunums nevar notikt bez Dieva gribas, Dievs to pieļauj un ļauj no tā nākt labajam. Dievs atļauj ļaunumam sodīt bezdievīgos, atklājot tiem Savu spriedumu par viņu ļaunajiem darbiem, kā arī ļauj ļaunumam pārbaudīt ticīgos, tā ļaujot tiem ieraudzīt Viņa žēlastību un mīlestību pret viņiem.

Bet tas nav viss, mums ir vēl jāzina, ka Dievs ir radījis visu, ne tikai labo, bet arī ļauno, taču cilvēks ir vainīgs, ka tas ir ļauns. Dievs radīja brīvību, bet tas ir grēka rezultāts, ka brīvība tagad mūs dara par nešķīstiem. Dievs radīja ķermeni, bet tas ir grēka rezultāts, ka tas ir slims. Dievs radīja nāvējošo indi un visu, kas nes nāvi, bet tas ir grēka rezultāts, ka tie mūs nogalina. Dievs radīja uguni, kas aprij mūsu mājas, plūdus, kas izposta mūsu laukus, slepkavu, kas iegrūž dunci mūsu sirdī, un pat sātanu, kurš cenšas iznīcināt gan mūsu dvēseli, gan mūsu pestīšanu. Tomēr tas ir mūsu grēka rezultāts, ka tas viss nes nāvi un iznīcību. Patiesība paliek nemainīga: no Dieva nekas ļauns nenāk.