Neizpratnes dēļ upurēti bērni

Glezna rāda Ābrahāmu, kurš ir gatavs paklausīt Dieva pavēlei 1.Moz.22:2. Viņš ir sagatavojies ietriekt nazi sava dēla Īzāka miesā. Pēdējā brīdī Dievs sūtīja eņģeli ar vēsti: “Nedari tam it nekā” (1.Moz.22:12).

Stāsts par šo vēsturisko notikumu ir ļoti aizraujošs. Tomēr esiet uzmanīgi! Cilvēki pārprata Ābrahāma rīcību. Tautas izsauca uz sevi Dieva dusmas ar to, ka ļaunprātīgi un aplami izmantoja Dieva mācību par taisnošanu. Uz šo pārpratumu mācībā par taisnošanu norādīja pirmie luteriskie kristieši, kad, būdami pakļauti vajāšanām un nāvei, tie savās ticības apliecībās skaidroja, ka tad, kad ļaudis bija dzirdējuši, “ka Ābrahāms upurējis savu dēlu.., arī viņi paši ir nokāvuši savus dēlus, lai ar tādu visnežēlīgāko un visgrūtāko darbu remdētu Dieva dusmas” [Augsburgas ticības apliecības apoloģija] (Sk. 3.Moz.20:2 u. trpm., 2.Ķēn.23:10; Jer.7:31; 19:5; 32:35). Citiem vārdiem sakot, pagānu tautas uzskatīja, ka viņi var paši attaisnoties Dieva priekšā, upurējot savus bērnus. Viņiem nebija taisnība. Dievs saka: “Cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no [jebkādiem] Bauslības darbiem [vai reliģiskiem likumiem]” (Rom.3:28).

SARGIETIES NO VELNA, KURŠ CENŠAS SAGROZĪT ŠO MĀCĪBU JŪSU PRĀTĀ!

Kādu kļūdu (kuru arī jūs varētu pieļaut) pieļāva senās tautas? Kā velns jūs varētu maldināt attiecībā uz šeit attēlotā vēsturiskā notikuma izpratni? Ieklausieties luterisko kristiešu brīdinājumā, ko viņi izteikuši savās ticības apliecībās, norādot, ka ļaudis “ar apbrīnojamu dedzību sāka atdarināt šos darbus”, lai tādējādi remdētu Dieva dusmas [Augsburgas ticības apliecības apoloģija]. Citiem vārdiem sakot, viņi uzskatīja, ka var tikt glābti savu darbu dēļ, upurējot savus bērnus, nevis ticībā paļaujoties uz apsolīto Mesiju, kuru sūtītu patiesais Dievs.

Mūsdienās šī mācība ir īpaši nozīmīga. Pat baznīcās, kuras sevi uzskata par kristīgām, valda liels apjukums attiecībā uz to, vai Dievs mūs attaisno Kristus darba vai mūsu pašu darbu dēļ.

Attiecībā uz brīnumus darošo Dieva mācību par taisnošanu velns cenšas cilvēkus apmulsināt vairāk nekā attiecībā uz jebkuru citu Dieva mācību. Tāpēc uzmanīgi izlasiet par Īzāka upurēšanu un, vērojot šo attēlu, paturiet prātā:

1. Pat ja Ābrahāms būtu Īzāku upurējis, šis upuris pats par sevi nebūtu attaisnojis Ābrahāmu vai nodrošinājis viņa pestīšanu.
2. Ābrahāms tika attaisnots tāpēc, ka Dievs apsolīja citu Dēlu – Jēzu Kristu, kurš tiks upurēts par visiem cilvēkiem (Rom.4:18).

BŪTĪBA

Būtība ir tāda, ka jūs nevarat patikt Dievam vai pats sevi attaisnot, veicot reliģiskus darbus un atdarinot tādus cilvēkus kā Ābrahāms, Billijs Grēms vai Māte Terēze. Dievu spēj apmierināt vienīgi Viņa Dēla upuris par jums.

Lasiet dzīvo un darbīgo Dieva vārdu, kas ir Dieva spēks, kurš rada un stiprina jūsos ticību. Klausieties dzīvu darošo Dieva vārdu, kad tas tiek sludināts un mācīts. Priecājieties ik dienas par to, ka Dievs Kristū ar to pašu ticības dāvanu, ko Viņš deva Ābrahāmam, jūs taisno un piedod jums, un raugās uz jums kā uz nevainojamu un svētu (2.Kor.5:21)!

Mīļais Kungs, velns bieži vien izliekas par “gaismas eņģeli”, kā to piedzīvoja arī cilvēki, kuri dzīvoja Ābrahāma laikā. Ar savu Svēto Garu dari mani spējīgu pamanīt šo krāpšanu un priecāties nevis par saviem darbiem, bet Tevis dāvāto ticību, kurā Tu man un visiem saviem bērniem dod Kristus taisnīgumu. Ak, Kungs, uzturi un pasargi mani un manus mīļos patiesā ticībā. Jēzus vārdā. Āmen.