Neaizmirsti To Kungu!

.. tad sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. [5.Moz.6:12]

Tā Mozus stāsta Israēla bērniem par Tā Kunga turpmākajiem plāniem. Viņš tos vedīs uz apsolīto zemi, kur tiem visādā ziņā klāsies labi – viņi saņems apdzīvojamus namus, kas pilni labumiem, un izcirstas, lietošanai gatavas akas un izaudzētus vīna dārzus un olīvkoku dārzus, kas gatavi nest augļus.

Bet tad seko brīdinājums: sargies, ka neaizmirsti To Kungu!

Pieminēsim šos vārdus arī mēs, kas dzīvojam savā tēvzemē. Šodien mēs dzīvojam tādā materiālā labklājībā, ko iepriekšējās paaudzes varētu vien apbrīnot.

Mūsdienu sabiedrībai labklājība ir nākusi kā fantastiska dāvana. Protams, arī tagad cilvēki piedzīvo materiālas grūtības, tomēr mūsu dzīves apstākļi šeit, ziemeļvalstīs, nekādā ziņā nav salīdzināmi ar dzīves grūtībām, ko pagātnē ik dienu pieredzēja vīri, sievas un bērni.

Tomēr augošā labklājība zināmā mērā mums ir nākusi arī kā drauds. Var notikt tā, ka dzīve kļūst tik ērta un laba, ka apmierināmies ar šo pasauli un aizmirstam To Kungu.

Liela satricinājuma brīdī cilvēks apjauš, ka bez Dieva palīdzības nespēj iztikt. Turpretī labvēlīgos sociālos apstākļos mums ir kārdinājums domāt, ka ar visu tiksim galā paši.

Senais Israēls bija daudzkārt kritis šajā grāvī. Lasi, kā Dievs izglāba tautu no Sarkanās jūras [Ps.106:10-13]. Tauta ticēja Dieva vārdam un dziedāja Viņam slavu, – un tomēr “drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis”.

Arī šodien Dieva tauta ir apdraudēta un lielākais drauds ir pasaulīgums. Jā, šajā pasaulē mums reizēm klājas tik labi, ka viegli aizmirstam savu ticības ceļa mērķi – debesis.

Pasaulīgums ne vienmēr nozīmē pārgalvīgu un bezdievīgu dzīvi, pārmērīgu alkohola lietošanu vai ko tamlīdzīgu. Daudzi dzīvo mierīgi un kārtīgi, tomēr viņu sirdsprāts viscaur ir pasaulīgs. Šos cilvēkus vada pasaulīgi spriedumi, un pasaules labumus tie stāda augstāk par visu pārējo. Tā viņi aizmirst To Kungu.

Mozus paskaidro, kāpēc Israēls nedrīkst aizmirst To Kungu: Dievs jūs ir izvedis no Ēģiptes. Arī tev un man Tas Kungs grib teikt: neaizmirsti Mani, jo esmu nodevis Savu Dēlu asiņainā nāvē, lai tu varētu iemantot mūžīgo dzīvību. Nekad to neaizmirsti!