Mīlestības pilnas pārmācības

“Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem.” [Ebr.12:6]

Kungs Kristus saka: “Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu” [Jņ.15:2]. No tā es saprotu, ka cilvēki, kurus Dievs pieņēmis un saucis par labiem – augļus nesošiem zariem, paši sevī joprojām nav pilnīgi šķīsti.

Daudzi kristieši aplami domā, ka augļu nešana nozīmē pilnīgu šķīstību no visa ļauna. Bet tās ir divas atšķirīgas lietas. Uz laba un vērtīga zara, kas augļiem pārbagāts, vienlaikus var būt arī sausi zari vai atvases, kuras vajag noņemt. Līdzīgi arī ticīgs cilvēks var būt dzīvs, uzticams, bagāts mīlestībā un visos Gara augļos, tomēr viņam piemīt ne tikai vispārējā grēka samaitātība, bet arī kaitinošas vainas un slikti ieradumi, kas jāsit krustā un jānodod nāvē. Un šīs lietas aizvien cilvēkam nedos miera.

Taču tāds būtiski atšķiras no viltus zariem, kuri nenes augļus. Daudziem cilvēkiem pēc dabas ir mazāk ārēju vainu un pēc rakstura tie uzvedas labāk par tevi, kaut arī vienlaikus viņi ir garīgi miruši un neauglīgi. Jo ievēro: tu neesi pilnīgi šķīsts un tev ik dienu būs jācieš no grēkiem un ļauniem ieradumiem, taču tas tevi nepazudinās, kamēr būsi vienībā ar Pestītāju. Tāpat ievēro, ka šīs vienības dēļ tevī joprojām var būt visi raksturīgie Gara augļi par spīti visam vājumam. Lai arī tu nekad nebūsi pilnīgi apmierināts ar “saviem augļiem”, atrazdamies vienībā ar Kristu, tu tomēr esi “jauna radība”.

Bet ko debesu dārznieks dara ar auglīgiem zariem? Tas Kungs saka: “Ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.” Ievēro: “Iztīra.” Tas ir samērā īss vārds, bet pieredze rāda, ka tas ir ļoti garš un sāpīgs. Labo zaru Viņš iztīra. Savukārt neauglīgs zars netiek apkopts. Tas aug brīvi pēc sava prāta, un beigās tiks sadedzināts. Turpretī auglīgs zars tiks kopts, un Dārznieks to aizvien iztīrīs.

Kā tas notiek? Šai līdzībā mums ir daudz pamācību. Kristus runā par Dārznieka darbu, kas nenotiek ar laistīšanu, bet ar nazi vai šķērēm, ar ko iztīra sausos zarus, sūnas, liekās atvases un lapotni, kas kavē labo zaru auglību. Tas labi parāda ticīgu cilvēku pieredzi. Vai mēs bieži nejūtam Dārznieka nazi? Kad klausāmies Dieva vārdu, vai nejūtam, kā abpusgriezīgais zobens mūs iekšēji apstrādā, uzbrūk mūsu vājībām un sliktajiem ieradumiem, kas mums neliek miera.

Turklāt, kad esam bijuši nolaidīgi Viņa darbā, vēsi un nepaklausīgi savam Kungam, vai Viņš mūs iekšēji nekopj ar Gara pārmācībām? Tas ir laipnais un labvēlīgais Dārznieks, kas apstaigā dārzu un neļauj mums kļūt pašapmierinātiem, bet arvien mūs iekšēji šķīsta. “Šķīsti mani no maniem grēkiem,” lūdz Dāvids. Kur vien mājo Svētais Gars, tur nevar būt citādi. Jo nav iespējams, ka Viņš neatradīs mūsos nešķīstību. Un tikpat neiespējami, ka, tur mājodams un darbodamies, Svētais Gars šo nešķīstību nenosodīs.

Bet ko Tas Kungs nepanāk ar Dieva vārdu iekšēji, to Viņš panāk ar ārējām ciešanām, bēdām un pārbaudījumiem. Pēteris saka: “Ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos” [1.Pēt.1:6]. Īsi sakot, debesu bērnam ir jātop šķīstītam. Apustulis saka: “Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. .. Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. .. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli” [Ebr.12:6, 8, 11].

Ņem vērā šo nolūku. “Jo ne no sirds Viņš moca un apbēdina cilvēka bērnus” [Raudu dz.3:33], bet vienīgi kā tas nepieciešams. Kristus saka, ka labu zaru Viņš “iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu”. Tas ir Viņa labais nolūks. Viņš vēlas, lai šie vērtīgie un auglīgie zari kļūtu vēl auglīgāki un bagātāki. Slava Tam Kungam! Mēs redzam, ka Viņš to panāk ar dažādiem pārbaudījumiem!

Vai mēs neesam šur un tur redzējuši kristiešus, kas visā visumā ir apgaismoti un krietni, taču diemžēl viņos ir zināma vieglprātība un garīga neauglība. Tad, gluži negaidot, mēs redzam, kā viņus skar dziļas sāpes vai nelaime, kāds smags iekšējs pārbaudījums, kas izraisa trauksmi. Taču, kad cilvēks izcieš šo pārbaudījumu uguni, viņš pilnīgi mainās. Viņš kļūst par daudz nopietnāku un auglīgāku kristieti.

Tiklīdz kā jutekliskums, tukšība, iedomība un tamlīdzīgas lietas sāk pārņemt mums prātu – vai mums nav jāsaprot, ka drīz pār mums nāks bēdas, kas no jauna mūs vedīs pie prāta? Un, kad Tas Kungs jau atkal būs mierinājis mūsu sirdi, mēs jutīsimies kā pēc atspirdzinošas peldes un ar jaunu degsmi staigāsim Viņa baušļu ceļos. Tam Kungam ir svēta degsme par dvēselēm, kuras Viņš gatavo debesīm. Viņš vēlas tās darīt arvien šķīstākas un auglīgākas, kurpretī citiem ļauj augt gluži netraucēti un pēc viņu pašu miesas patikas.