Mēs varam sagaidīt grūtības un ļaundarību

Būs pareizi teikts, ka vairums Jēzus doto zīmju norāda, ka varam sagaidīt grūtības un ļaunumu. Mēs varam sagaidīt tādas dabas katastrofas kā zemestrīces. Mēs varam sagaidīt tādas sociālās problēmas kā karus un revolūcijas. Mēs varam sagaidīt grūtības Baznīcai, tostarp maldu mācītājus un vajāšanas. Mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, kad visas šīs lietas notiek.

Jēzus par cilvēku izturēšanos saka: “Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs” (Mt.24:12). Kaut arī cilvēku rīcība ir samaitāta jau kopš grēkākrišanas laika Ēdenes dārzā, Jēzus saka, ka netaisnība pieaugs pēdējās dienās. Ieklausieties apustulī Pāvilā: “..pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svēt­bijību, bet tās spēku noliegdami..” (2.Tim.3:1–5). Īsumā, Pāvils teica: “Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!” (Ef.5:15-16)

Zeme savās pēdējās dienās ir tikusi salīdzināta ar cilvēka ķermeni, kas izdilst un kļūst lēnāks pirms nāves. Tāpat kā slimība, vājums un stāvokļa pasliktināšanās norāda, ka nāve tuvojas, tāpat arī šīs pasaules konvulsijas un traģēdijas norāda, ka tās gals tuvojas. Mārtiņš Luters teica:

Debesis un zeme čīkstēs kā veca māja, kas teju, teju gāzīsies un sabruks.

Kāpēc gan jābūt tādam ļaunumam un grūtībām? Acīmredzamā atbilde ir – tāpēc ka pasaule ir grēcīga un velns ir aktīvs. Bet aiz tā visa mēs nomanām, ka Dievs Savā gudrībā ir izvēlējies nenošķirt labo no ļaunā šajā pasaulē šī laikmeta gaitā. Viņš ir iecerējis nodalīt labo no ļaunā tikai pēdējā dienā. Atcerieties līdzību par nezālēm kviešu starpā:

“Debesu valstība ir līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu sēja savā tīrumā. Bet, ļaudīm guļot, nāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli kviešu starpā, un aizgāja. Un, kad labība auga un metās vārpās, tad parādījās arī nezāle. Tad nama tēva kalpi, pie tā piegājuši, sacīja: kungs, vai tu neesi labu sēklu sējis savā tīrumā? No kurienes tad radusies nezāle? Un viņš tiem sacīja: to ienaidnieks darījis. – Tad kalpi tam sacīja: vai gribi, ka mēs ejam to izravēt? Bet viņš sacīja: nē, ka jūs, nezāli ravēdami, neizplūcat reizē arī kviešus. Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu pļāvējiem: salasiet papriekš nezāli un sasieniet to kūlīšos, lai to sadedzina; bet kviešus sakrājiet manā šķūnī.” (Mt.13:24–30)

Dievs Savā gudrībā ir izvēlējies neaizvākt ļaunumu no šīs pasaules pirms tiesas dienas. Kaut kādā veidā tas ir Viņa Baznīcas labākajās interesēs. Mēs nevaram izskaidrot, kā. Varbūt Dievam ir prātā atgriezt kādus no visļaunāko cilvēku pēctečiem. Tādēļ Viņam ir jāpatur šie ļaunie cilvēki uz zemes Viņa Baznīcas un dvēseļu pestīšanas interesēs. Jebkurā gadījumā mēs varam sagaidīt grūtības un ļaundarību, kamēr gaidām Kristus otro atnākšanu.