Mēs dzīvojam pēdējos laikos

Daļa no Bībelei ticoša kristieša pasaules uzskata ir izpratne, ka patlaban mēs dzīvojam pēdējos laikos vai pēdējās dienās, kas ir sākušās līdz ar pirmo Kristus atnākšanu. Šie termini attiecas ne tikai uz īsu laika periodu pašā pasaules galā, bet arī uz visu Jaunās Derības ēru.

Tāda ir bibliska izpratne:

Tā kā tā ir svarīga lieta, kas ir pretēja dažādām maldu mācībām, ir labi ciešāk pievērsties pantiem, kas to pierāda.

Pirmkārt, ir Pētera sprediķis Vasarassvētkos. Pēteris citēja Joēlu, sakot, ka pravieša paredzējums par pēdējām dienām ir piepildījies Vasarassvētkos. Pēteris sacīja: “..bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu..” (Ap.d.2:16-17). Acīmredzot Pēteris Vasarassvētkos saprata, ka dzīvo “pēdējās dienās”.

Vēstule ebrejiem sākas ar šādiem vārdiem: “Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku..” (Ebr.1:1-2). Vēlāk vēstules autors saka par Kristu: “Bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, lai iznīcinātu grēku, Sevi upurējot” (Ebr.9:26). Acīmredzot vēstules autors uzskatīja, ka pirmā Kristus atnākšana ir notikusi pēdīgajās dienās un laiku galā.

Pēteris rakstīja par Kristu: “..[Viņš] gan iepriekš izredzēts pirms pasaules radīšanas, bet atklāts laiku beigās jūsu dēļ” (1.Pēt.1:20). Jēkabs norāja sava laika bagātos, sakot: “Jūs esat sev mantas krājuši pēdējās dienās” (Jēk.5:3). Pāvils teica, ka viņa vēstules saņēmēji ir ļaudis, kuri “nonākuši pie laika beigām” (1.Kor.10:11). Šī doma caurvij Jauno Derību. Tā kā Kristus ir atnācis un pabeidzis pestīšanu, tad mēs esam pēdējos laikos un pēdējās dienās.

Luterāņiem ir derīgi zināt, ka šī izpratne ir formulēta luteriskajās ticības apliecībās. Tuvāk beigām Augsburgas ticības apliecībā ir teikts:

Jūsu majestāte žēlīgi ņems pie sirds, ka tagad šajos pēdējos laikos un dienās, par ko runā Raksti, pasaule kļūst arvien samaitātāka un cilvēki arvien vārīgāki un vājāki.

Augsburgas ticības apliecības apoloģijā Melanhtons rakstīja:

..ir pēdējie laiki, par kuriem Kristus iepriekš teicis, ka ticībai sagaidāmi lieli draudi.