Melu tēvs

Velns vēlas jūs nonāvēt, taču velti. Patiesībā viņš nevar ievainot kristiešus fiziski. Bet viņš var viņus apmelot.

Starp citu, tas ir viņa niknākais ierocis. Vārdiem ir vara. Tie spēj gan ievainot, gan dziedināt. Dievs ar Savu patieso un dzīvo Vārdu rada; velns ar savu vārdu grauj. Šis “melu tēvs” (Jņ.8:44) vēlas, lai mēs, tāpat kā Ādams un Ieva, šaubāmies par Dieva apsolījumiem: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis ..?” (1.Moz.3:1). Ar savām manipulācijām viņš cenšas mūs aizvest prom no pilnās patiesības – un tādēļ viņš izmanto daļējas patiesības.

Jebkāda veida meli ir manipulācijas ar patiesību, un tieši tāpēc tie ir tik pārliecinoši un ticami. Kad noticam velna sagrozītajai patiesībai, mūsu realitātes uztvere kļūst izkropļota. To neapzinādamies, mēs par garīgām lietām spriežam kā neticīgie. Mēs ciešam no garīgās tuvredzības. Velns norāda uz patiesu faktu – grēku, par kuru mums vajadzētu justies vainīgiem. Bet tad viņš to sagroza, izmantodams šo faktu, lai paustu mums daļēju patiesību. Viņš izslēdz grēku piedošanu. Ar citām nepatiesībām, piemēram, ka Dievs ir nemīlošs vai ka Viņam trūkst līdzjūtības, velns novērš mūsu uzmanību no pilnās patiesības. Paklausot šai viņa balsij, kura reizēm izskan ļoti saprātīgi, mēs iekrītam viņa slazdā. Sātans paņem kādu patiesības kripatu un to sagroza, cenšoties mūs novest līdz izmisumam, kā viņš izrīkojās arī ar Jūdu.

Tāpēc nevajadzētu uzticēties savām acīm, sajūtām un personīgajai pieredzei. Vienīgi Dieva vārdam ir jābūt mūsu filtram, caur ko izprast dzīves notikumu nozīmi; tam ir jābūt galvenajam instrumentam, caur ko mēs uzlūkojam savu pasauli.

Velns ļoti prasmīgi apstiprina negatīvās lietas, kuras domājam par sevi. Viņš tās izkropļo, cerot, ka tās aizēnos Jēzus krustu. Viņš ļaunprātīgi izmanto mūsu sirdsapziņu un apsūdz mūs, ka esam slikti cilvēki. Viņš ir meistars Dieva bauslības sludināšanā, parādīdams mums visus veidus, kuros mēs pārkāpjam desmit baušļus. Un Dieva likuma spogulis patiešām atklāj mūsu garīgo neglītumu – bet tā ir tikai puse no visa stāsta. Dievs šo spoguli izmanto, lai dzītu mūs pie Kristus, kura garīgā skaistuma atspulgs mēs esam. Velns dara visu iespējamo, lai noturētu mūs pie šī spoguļa. Pēteris bija tikpat vainīgs kā Jūda, taču viņš atteicās atmest ticību izpirkšanai. Abi nodeva Kungu, abi grēkoja, bet tikai viens ticēja lielākai, svarīgākai patiesībai – Evaņģēlijam.

Lielākajā daļā mūsu dzīves velns darbojas diskrēti, lai mēs nejustos apdraudēti. Šīs viltus drošības sajūtas ieaijāti, mēs noliekam savus ieročus un zaudējam modrību. Tāpat kā mācekļi Ģetzemanes dārzā, mēs iesnaužamies (Mt.26:40). “Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā” (Lk.21:36). Vai vēl ļaunāk – kad sātans maskējas par “gaismas eņģeli” (2.Kor.11:14) un mēs noticam viņa daļējām patiesībām.