Lūgšana otrajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Bagātais Dievs, cik liela ir tava žēlastība, ka Tu cilvēka bērnus aicini savā Debess godā.

Agrāk Tu sev biji izredzējis israēla cilti, bet pagāniem bija jāiet paklaidā.

Bet nu, pēdējos laikos Tu spiestin spied visus nākt pie tevis uz tavu Svēto Vakarēdienu, un tev ir pieņenami visi ļaudis, kas tevi bīstas un parāda taisnību.

Mēs tev pateicamies par tādu žēlastību un no sirds lūdzam – dod jel mums tādu prātu un gudrību, ka mēs paši savas dvēseles laimi neaizkavējam. Lai mēs klausāmies, kad Tu sauc, un nākam pie tevis, kamēr Tu esi izstiepis savas žēlīgās rokas mums pretī.

Lai mēs bītos no tāda soda, ko saņēmuši ļaudis, kurus Tu savās dusmās citkārt esi atgrūdis no sava galda.

Kas ir tas, ko mums viltīgā pasaule soda un iedod? Miesas kārību, acu kārību un lepnu dzīvošanu. Ak, Dievs, dod muns to nedz kārot, nedz meklēt, bet lai mēs raugāmies uz Debess mantām, kas pastāv mūžīgi.

Tev uz mums ir labs prāts. Dod mums to labi saprast.

Lai mēs nekad neizvairāmies, nedz savu izvairīšanos aizbildinām, kad Tu mūs velc pie sevis. Tu zini un izproti mūsu spēku. Mēs nenoliedzam, ka esam nabaga kropļi, tizli un stulbi. Bet arī tādus Tu aicini uz savu Godību.

Iepriecini mūs caur savu Svēto Garu, tad mēs tecēsim tavas bauslības ceļu.

Tu jau tik daudz labuma mums parādi šajā dzīvē, tad kāds vēl būs tavā augstajā Debesu namā?

Tad lai mūsu dzīvošana būtu Debesīs, no kurienes mēs gaidām atnākam mūsu Kungu Jēzu Kristu, kura vārdā mēs tagad, ceļos krizdami, lūdzam:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.