Līdzība par Dieva valstību

Ar līdzībām no dabas, mūsu Kungs bieži ir rādījis, kā tās līdzinās debesu valstības nākšanai. Šīm līdzībām vairākumā gadījumu ir sakars ar sēklu vai augu augšanu. Šeit tas ir vīģes koks vai citas koku sugas.

Mūsu koki tagad jau ir nometuši lapas un tagad stāv kaili, gluži kā miruši. Taču mēs zinām no savas pieredzes, ja parādās pumpuri, tad drīz būs klāt siltais vasaras laiks, pat ja vēl pavasari būtu jābūt sniegam un salam. Ziema un vasara, sēja un pļauja, tie ir dabas likumi, tas apzīmē kādu noteiktu kārtību, uz kuru mēs paļaujamies un ar kuru mums jārēķinās.

Un vai tas nav savādi. Tur, kur viss šajā pasaulē brūk un jūk, mūsu Kungs norāda mums uz dabas likumiem, kuri mums ir acu priekšā un uz kuriem mēs paļaujamies, un ar kuriem mēs rēķināmies. Bet tā taču ir Dieva radītā kārtība un likumsakarības mums apkārtesošajā dabā. Bet viss, kas mums ir šeit acu priekšā, dabas ciklā esošais un pārejošais, tieši atbilst apsolījumam, ka mēs caur nāvi un caur pa-saules galu tiksim paša Kristus vadīti ceļa, kuru Viņš pats ir gājis cauri nāvei pie krusta uz mūžīgo dzīvošanu kopā ar Dievu. Tikpat droši, ka atnāks vasara, ka izplauks koki, tikpat droši ir tas, ka atnāks Kristus un aizvedis mūs Dieva valstībā.

Tā ir kristīgās ticības cerība, laikā un mūžīgi.