Lai visi ir viens

Jēgpilns kopējs darbs var īstenoties vienīgi tad, ja cilvēkus vieno Rakstos balstīta ticība. Šādu svētību ir baudījuši kristieši luterisko ticības apliecību baznīcās.

Savukārt ekumeniskā kustība ir popularizējusi kopēju darbošanos bez vienprātības doktrinālos jautājumos. Tomēr tās mērķus dzīvē nemaz nav tik viegli sasniegt. Ekumeniskās kustības censoņi saņem lielu atbalstu no pasaules, kura ir atsvešinājusies no kristīgās ticības, savukārt nopietni domājošie un stipri pārliecinātie kristieši nemaz nevēlas piekāpties citu uzskatiem.

Pieredze liecina, ka, piemēram, Eiropas valsts baznīcas nespēj pat vienot dažādus novirzienus savā iekšienē. Līdzīgi domājošie veido paši savas apvienības. Vienīgi kopēja ticība, neskatoties uz to, vai tā ir pareiza vai maldīga, spēj vienot cilvēkus kopējam darbam. Tāpēc šo apvienību rašanās un pastāvēšana pati par sevi noliedz moderno ekumenismu. Valsts baznīcas ir gluži vai sašķīdušas iekšienē. Šīs baznīcas plosa doktrinālās atšķirības. Tādēļ arī pastāv atšķirīgie grupējumi.

Kamēr mūsdienu ekumenisms centīsies panākt vienotību ignorējot Dieva vārdu un Tā dāvāto vienprātību, tā pretinieki tiks spiesti iet uz kompromisiem un rīkoties pret sirdsapziņu. Tas noved pie vēl lielāka haosa. Kad pie baznīcas varas esošais grupējums (piemēram, piētisti) centīsies panākt vienotību ar modernā ekumenisma principiem, viņi zaudēs pat to nelielo cieņu, kas viņiem bijusi.

Ko tad īsti lūdza Jēzus, sakot: “Lai visi ir viens.”? [Jņ.17:21] Šī lūgšana taču ir kļuvusi par tādu kā lozungu. Cilvēki domā, ka lūgts vienkārši tiek par būšanu kopā. Tomēr, lai apjēgtu Jēzus vārdu patieso nozīmi, tie ir jāpārdomā kontekstā.

Jēzus saka: “Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” [Jņ.17:21]

Mums ir jāiedziļinās Tēva un Dēla vienībā, lai saprastu kā izpaužas Baznīcas vienotība. Tēvs un Dēls pēc būtības ir viens – viens un tas pats Dievs. Šī vienība Jēzus dzīvē izpaudās, kad Jēzus runāja Tēva vārdus un darīja Tēva darbus. “Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus. Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī; bet, ja ne, tad vismaz šo darbu dēļ ticiet!” [Jņ.14:10-11] Kā skaidro pats Jēzus, vienotība izpaužas tieši šādi.

Visi, kas savā sirdī tic Kristum saskaņā ar apustuļu mācību, jau ir viens. Viņi ir viena svēta Kristus Baznīca, kura ir viena vienīga. Tā nav pasaulīga organizācija, bet tās locekļus vieno ticība, kuru neredz cilvēka acs. Šajā izpratnē Baznīca ir neredzama [jeb apslēpta].

Tomēr šai Baznīcai ir pazīmes, proti, šķīsta evaņģēlija pasludināšana un pareiza sakramentu pārvaldīšana. Tās rada un uztur ticību. Kur ir šīs zīmes, tur ir ticība, un tur Baznīcas locekļi dzimst un dzīvo. [Jes.55:6-11] Tur pastāv un darbojas patiesā Baznīca.

Ir arī citas Baznīcas pazīmes, tādas kā mīlestība, krusts un lūgšana. Lūgt, parādīt mīlestību un ciest pārliecības dēļ var arī nekristieši. Tāpēc vienīgi pirmās norādītās pazīmes ir drošas un nekļūdīgas [Dr.Karls F. V. Valters].

Jēzus lūdza, lai viņējie visās savās aktivitātēs apliecinātu faktu, ka viņi ir Kristus Baznīca. Tad viņiem būs tās Baznīcas vārdi, kas ir Patiesības pamats un pīlārs, kā arī viņiem būs Baznīcas darbi – pareiza apliecība, pasludinājums un kristīgā mīlestība. Tas nozīmē, ka katra vietējā draudze pulcējas kopā doktrinālā, patiesā vienprātībā, nevis vienkārši sapulcējas ārēji redzamā veidā. Tas nozīmē, ka ir iespējama arī baznīcu sadraudzība, savstarpējā mīlestība un kopējs darbs arī draudžu un baznīcu starpā.

Nav būtiski, ko paveicam mēs, bet ko Dievs ir darījis, dara un darīs. Dieva Baznīca pulcējas ap Vārdu un Sakramentiem, lai dzīvotu no Evaņģēlija, kas ir labā vēsts par Kristu paveikto darbu, kurš tika krustā sists un augšāmcēlās, kas ir vēsts par grēku piedošanu un mūžīgo dzīvošanu Jēzus vārdā.

Meklējot to, mēs nākam pie Kristus, un atrodam Viņu Vārdā un Sakramentos. Tajā pašā laikā mēs atrodam arī viens otru tajā pašā Kristū apžēlotus ticībā. Viņš mūs sauc par saviem brāļiem un māsām. Un tāpēc, ka mēs esam Viņa brāļi un māsas, mēs savā starpā esam brāļi un māsas, viena ģimene, viena Kristus miesa, viena Baznīca. Tas viss ir Dieva darbs, nevis mūsu sasniegums.

Kad kristieši sapratīs Baznīcas būtību no šīs perspektīvas, viņu darbošanās pašu draudzē un baznīcu apvienībās būs garīgi pareiza un konstruktīva. Tad pats svarīgākais būs Kristus pasludināšana un pagodināšana Vārdā un Sakramentos, lai iemantotu mūžīgo svētlaimi un sirdsapziņas mieru sev un tuvākajam, un lai Svētais Gars darītu savu darbu kā un kad Viņš to vēlas, “lai pasaule ticētu.” Tad tad seko arī brāļu mīlestību, vispārēja mīlestība un pat ienaidnieku mīlestība.

Visupirms viens un tikai tad – kopā.

Jēzus lūgšana palīdz noraidīt visus herētiskos ieskatus un kļūt vienotiem Viņa vārdā. Ja visi, kas sevi sauc par kristiešiem, vienotos Bībeles mācībā, cik gan tā būtu varena liecība pasaulei!

Vienprātība ir spēks.