Kristus – patiess Dievs un patiess Cilvēks

Kristus, patiess Dievs un patiess Cilvēks, ir patiesas ticības objekts. Glābjošā ticība ir abu Kristus dabu darbs. Patiesā dievišķība piešķir Kristus darbam neizsakāmu vērtību. Bībelē sacīts: “Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.” (1.Jņ.1:7)

Visa mūs uzmanība ir vēsta kā uz mūsu pestīšanu, tā uz to, ko Pestītājs dara. Ticība nav labklājības, izklaides vai laicīgo labumu, garas dzīves un labas veselības jautājums. Tas ir mūžīgās dzīvošanas jautājums.

Grēkam jātiek atņemtam. Grēks atšķīra cilvēku no Dieva. Pār cilvēku nāca Dieva dusmas, un cilvēks saņēma laicīgas un mūžīgas nāves spriedumu. Lai glābtu no šī sprieduma, bija jādzēš grēka parāds Dieva priekšā. Par grēku bija jāsamaksā un jāuzņemas Dieva dusmas, lai panāktu mieru starp Dievu un cilvēci.

Paši mēs nevarējām sevi izpirkt, jo bijām grēkos miruši un izpirkuma maksa bija ļoti augsta, jo arī mūsu grēki bija ļoti ļoti lieli. Bet Jēzus to spēja, jo Viņš ir Godības Kungs un patiess Dievs, kurā cilvēciskajā dabā nebija grēka. “Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Fil.2:8).

Viņa nāve un Viņa svētās asinis bija pietiekama atpirkšanas maksa par visas pasaules grēkiem. To Debesu Tēvs apliecināja Viņu uzmodinot no mirušajiem. Bībelē sacīts: “taisnoti ar Viņa asinīm” (Rom.5:9). Viņa nāve mūs ir salīdzinājusi Dieva priekšā, nesusi patiesu ticību, kas izglābs mūs pastarā dienā.

Ziemassvētkos mēs svinam, ka mūžīgais Dieva Dēls kļuva cilvēks, lai paveiktu pestīšanas darbu un tā mūs samierinātu ar Dievu. Pestītāja persona mums ir visīpašākā un vispārākā, un nenovērtējams ir Viņa darbs. Nu Viņam ir neizsakāms prieks un piedošana, ar ko Viņš mūs apdāvina.