Kristus ir mūsu miesa un kauli

“Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.” [Lk.2:10-11]

Šajā dienā Kristus, mūsu Kungs un Glābējs, jaunavas Marijas tīrā un šķīstā ķermenī tika ieņemts no Svētā Gara. Viņš pieņēma cilvēka dabu, lai kļūtu mūsu brālis, un mūs, nabaga zemiskos, nožēlojamos cilvēkus celtu augstā godā. Tik augstā, ka tagad esam Dieva bērni un Kristus līdzmantinieki. Par to mums jāpriecājas vairāk, nekā par visiem šīs pasaules dārgumiem.

Šo prieku nomāc un rada šaubas vienīgi strīdi par to, kā bija iespējams, ka Viņš, kas piepilda debesis un zemi, un, ko nedz debesis, nedz zeme nespēj ietvert, varēja tikt iekļauts savas mātes miesā?

Mums, kristiešiem, jābūt līksmiem un priecīgiem par augsto godu, kas tika mums parādīts šajā dienā. Dieva Dēls nepieņēma eņģeļu dabu, bet gan Ābrahāma dzimumu.

Šis artikuls par Kristus cilvēcību ir pilnīgi drošs un noteikts. Garīgos kārdinājumos nav lielāka palīga, kā mierinājums, ka Kristus, patiess mūžīgais Dievs, ir mūsu miesa un kauli, kā svētais Pāvils saka: “mēs esam Viņa miesas locekļi,” [Ef.5:30] Viņš sēž pie Dieva labās rokas un mūs aizbildina.

Ar šo ticības vairogu mēs varam patriekt nelabo ar visām viņa ugunīgajām bultām.