Kristīgās dzīves rozes un lilijas

Kristiešiem nebūt nav pašsaprotami, ka viņi drīkst atrasties citu kristiešu vidū. Jēzus Kristus mita starp ienaidniekiem. Visbeidzot Viņu pameta visi mācekļi.

Šo dāvanu, ka varam dzīvot redzamajā kopībā, Dievs piešķir dažādā mērā. Kristiešus diasporā mierina īss kristīgā brāļa apmeklējums, kopīga lūgšana un brālīga svētība, viņus stiprina vēstule, kuru rakstījusi kristieša roka. Ar paša roku rakstītais sveiciens Pāvila vēstulēs, bez šaubām, arī bija šādas kopības zīme. Citiem ir dāvāta svētdienas dievkalpojuma kopība. Vēl citi drīkst dzīvot kristīgu dzīvi savas ģimenes kopībā.

Jaunie teologi pirms ordinācijas saņem kopīgas dzīves dāvanu, kādu laiku dzīvojot sadraudzībā ar brāļiem. Draudzē nopietnu kristiešu vidū šodien mostas vēlēšanās atpūtas brīžos no sava darba atrast laiku, ko pavadīt kopībā ar kristiešiem, dzīvojot saskaņā ar Dieva vārdu.

Šodienas kristieši atkal no jauna apjauš kopīgu dzīvi kā Dieva žēlastību un kaut ko īpašu, kā kristīgas dzīves “rozes un lilijas” (Luters).