Ko Vecā Derība pravieto par Kristu?

Vecā Derība dažādos veidos norāda uz laiku, kad valdīs miers un prieks. Kāda brīnišķīga Israēla vēstures iezīme ir tā, ka lielas personības tiek pieteiktas kā vienas personas dažādi tipi. Personas, kas parādīsies Dieva noliktā laikā.

Kad pravieši runā par nākamo auglības (Jes.4:2; 33:15-16) un miera (Jes.11:6-9; 32:1-8) laikmetu, liekas, ka viņi domā par sākotnējo Ēdenes dārzu. Šie apstākļi atkal atgriezīsies. Jaunās Derības Jēzus ir tēlots kā jaunais Ādams. (Rom.5:15; 1.Kor.15:22) Tādējādi Jaunajā Derībā iemiesojas Vecās Derības tipi.

Mozus, ko Dievs izraudzīja kā savas tautas atbrīvotāju no Ēģiptes verdzības, saņēma bauslību no Dieva Sinaja kalnā. Mozus bija pirmais garajā praviešu virknē, kas aicināja tautu palikt uzticīgiem Dieva Derībai un atgriezties, kad viņi bija to lauzuši. Bībele saka, ka nav neviena lielāka par Mozu. (5.Moz.34:10) Tomēr tas Kungs sūtīs “pravieti”. (5.Moz.18:15) Tas nozīmē, ka nāks cits, kas uzcels jaunu derību, radot jaunu sākumu tāpat kā savā laikā Mozus. Jeremija runā par šo jauno derību. (Jer.31:31-40)

Dāvids bija varens Israēla ķēniņš, kas tiek pieminēts kā īpašs Dieva kalps. Ecehiels pravieto, ka Dievs sūtīs tādu ganu kā Dāvids. (Ec.34:23) Pravietis runā vēl par kādu personu Imanuēlu. “Redzi – jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls.” (Jes.7:14) Šī persona norāda uz Jēzu. (Mt.1:23; Lk.1:31) Tūlīt pēc grēkā krišanas Dievs deva solījumu par “sievas dzimumu”, kas samīs čūskas galvu. (1.Moz.3:15) Jesaja runā par Dieva kalpu un Viņa glābšanas misiju. (Jes.53) Dieva kalps, kas bija “ievainots mūsu pārkāpumu dēļ”, ir Jēzus Kristus. (1.Pēt.2:25; Ap.d.2:38; 1.Jņ.3:5)

Ir vēl kāda brīnišķa personība – Cilvēka Dēls, par kuru runā Daniels (7:13). Jēzus sevi sauca par Cilvēka Dēlu, lai visiem būtu skaidrs, ka Daniela pravietojums attiecas uz Viņu.