Ko nozīmē Jēzus pazemošanās?

Tas bija Jēzus plāns: nākt pasaulē, lai ciestu un mirtu par mums. Tāpēc Viņam bija jāpazemojas. Kā Dievs Viņš nevarēja pazemoties, jo Dievs nevar kļūt ne varenāks, ne pazemīgāks, nekā Viņš jau ir.

Lai piepildītu savu glābšanas darbu, Jēzus neizmantoja savas cilvēcīgajai dabai piemītošās dievišķās īpašības. Viņš to visu atstāja. Tādā veidā Viņš pilnīgi ienāca mūsu situācijā. Viņš, kas bija Bauslības Kungs, piedzima zem Bauslības. (Gal.4:4) Viņš nevis ļāva sev kalpot – uz ko Viņam bija visas tiesības, bet pats kļuva par kalpu un nodeva savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem. (Mt.20:28) Viņš nevis parādījās savā neaptveramā spēkā un varenībā, bet nāca kā nabadzīgā galdnieka dēls.

Neaizmirsīsim, ka Jēzus arī šodien, būdams paaugstināts pie Tēva labās rokas, joprojām ir cilvēks! Viņa pazemošanās nozīmē to, ka Viņš pilnībā pieņēma mūsu apstākļus, pakļaujot sevi badam, slimībām, nabadzībai un vientulībai; Viņš ļāva sevi sagūstīt un spīdzināt tiem, kurus Viņš būtu varējis iznīcināt ar vienu vārdu. Būdams cilvēka dēls, Viņš nebija zaudējis savas dievišķās īpašības, taču Viņš atteicās tās izmantot.

Mēs, būdami grēcīgi cilvēki, esam pakļauti briesmīgajam likumam: grēks nes nāvi. “Ikvienam, kas grēku dara, jāmirst.” (Ec.18:20) Mums jāmirst – tas ir grēka princips. Tāpēc mēs redzam Viņu, kas bija brīvs no grēka un nāves, saņemam grēka algu. Tas ir Jēzus pazemošanās dziļākais punkts – Viņam jāmirst par mums.