Ko nozīme Dieva vārdus turēt svētus

Katehisma skaidrojumā mācīts, ka Dievs trešajā bausli pavēl, lai Dieva vārdus “turam svētus, labprāt klausāmies un mācamies”. Šajos īsajos vārdos ir ielikts vairāk, nekā pirmajā brīdī šķiet. Tajos ir parādīts priekšnoteikums tam, lai Dieva vārdi varētu satvert mūsu sirdi un tajā darboties un mēs šos vārdus paturētu svētus.

Kāds noteikti gribēs zināt, ko nozīme Dieva vārdus turēt svētus? Dieva vārdus turēt svētus vienlaikus ir gan vienkārša, gan sarežģīta lieta, ko mēs nekad pilnībā nebūsim apguvuši. Tas nav nekas cits kā uztvert šos vārdus atbilstoši to būtībai, t. i., izturēties pret tiem kā pret paša Dieva varenās majestātes vārdiem. Apustulis Pāvils raksta: “..jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir.” (1.Tes.2:13). Tātad turēt Dieva vārdus svētus nozīmē pieņemt tos nevis kā cilvēku vārdus, bet kā visvarenā Dieva vārdus.

Kungs, apžēlojies par mūsu kritušās sirds tumsu, svētī un apgaismo mūsu prātu! Pat tie, kas nekad nav apšaubījuši, ka Bībele ir patiesi Dieva vārdi, nav spējuši tiem pieķerties dzīvā ticībā un dziļā nopietnībā kā paša varenā Dieva vārdiem.

Ak, kādu gan pārsteigumu un izbrīnu tas radītu pasaulē, ja kristieši pret Dieva vārdiem pēkšņi sāktu izturēties atbilstoši to būtībai – kā pret paša visvarenā Radītāja vārdiem! Ak, kāds gan tas būtu izbīlis un apjukums, sa traukums un skriešana, meklēšana un jautāšana pēc pestīšanas ceļa, ja cilvēki pēkšņi izturētos pret Dieva vārdiem atbilstoši to būtībai – kā pret patiesiem Dieva vārdiem!

Vai tu domā, ka esi tos pieņēmis kā patiesus Dieva vārdus? Tad kā gan iespējams, ka tu joprojām esi nemierā par lietām, kuras paudis pats Dievs? Kā tas iespējams, ka vari mierīgi ēst, dzert un gulēt, pirms esi izlīdzis ar Dievu un guvis pārliecību par visu savu grēku piedošanu, kā arī apstiprinājumu un paļāvību, ka esi kļuvis svētīgs un katru mīļu brīdi gatavs mirt? Vai tiešām tu esi pieņēmis visus svētās grāmatas vārdus par vienīgo glābšanas ceļu, pēdējo tiesu, debesu valstību un pazušanas mokām?

Ja tiešām tā ir un tu esi dzirdējis Dieva liecību un uzticējies Dieva vārdiem. ka Viņš ir nodevis Savu vienpiedzimušo Dēlu par mūsu Glābēju, tad kāpēc tu vēl klaiņo apkārt tik bēdīgs un grūtsirdīgs zem verdzības jūga? Vai nedzirdi Dieva Dēla žēlastības pilno saucienu un aicinājumu: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt” (Mt.11:28)? Ja tu patiesi esi tos pieņēmis par īstiem Dieva vārdiem, kā gan tu joprojām spēj palikt tajā pašā slimīgajā un verdziskajā prātā?

Vairums cilvēku tos netur par svētiem un uzticamiem Dieva vārdiem. Pirmkārt, tas redzams no tā, ka šie vārdi nesatver, neaizkustina un nevalda pār viņu sirdīm. Un, otrkārt, arī no tā, ka viņi pret šiem vārdiem neizturas ar tādu nopietnību, kāda būtu pavisam loģiska, ja vien tie ticētu un atzītu, ka šajos vārdos ar viņiem runā pats Dievs, debess un zemes Kungs.