Ko dod kristība?

Kristības iestādījuma vārdus mēs atrodam Mateja evaņģēlijā: “Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mt.28:19)

Tas nozīmē, ka Jēzus grib, lai kristība tiktu praktizēta visā Viņa Baznīcā.

Ja mēs jautājam, ko dod kristība, Svētie Raksti mums sniedz skaidru atbildi. Pēteris pirmajos Vasarsvētkos izskaidroja saviem klausītājiem, ko viņiem dod kristība: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.” (Ap.d.2:38)

Tātad kristība dod grēku piedošanu, un tas, kurš ir saņēmis grēku piedošanu, ir glābts.

Kristība dod arī Svēto Garu. Svētais Gars nevar mājot sirdīs, kurām trūkst grēku piedošanas. Taču, kad grēks ir piedots, Svētais Gars ienāk sirdī. (Gal.4:6)

Daudzi jautās, kā gan ārēja darbība var dot Svēto Garu. Mēs jau par to runājām iepriekšējā nodaļā. Mēs arvien no jauna uzsveram, ka kristība un Svētais Vakarēdiens ir “redzami vārdi” – Dieva Evaņģēlijs ar Evaņģēlija spēku un varu. Mēs esam kristīti “Jēzus Kristus vārdā”. (Ap.d.2:38) Tam ir dziļa nozīme. Indivīdu nosaka tā vārds; tā ir teikts Bībelē. Vārds “Jēzus” ietver sevī visu, kas Viņš ir un kāds Viņš ir. Būt kristītam Jēzus vārdā nozīmē būt kristītam un ietvertam visā tajā, kas ir Jēzus un kāds Viņš ir. Jēzus persona un darbs ir kristības pamats.

Baptisti nepiekrīt domai, ka kristība garantē grēku piedošanu. Viņi skata, ka tas ir paklausības akts. Kad cilvēks ir atgriezies, viņam “jāiet paklausības ceļš” un jātop kristītam. Kristība nav sakraments, bet paklausības un apliecības akts.

Taču šāds uzskats nesaskan ar Bībeli. Nepietiek ar uzskatu, ka kristība ir cilvēcīgs paklausības akts. Bībele norāda, ka pirmkārt un galvenokārt tas ir Dieva darbs.

Mēs jau aplūkojām Apustuļu darbu (2:38) izteikto domu. Arī tālāk gluži skaidri teikts: “Celies augšā, liecies kristīties un nomazgā savus grēkus, piesaukdams Viņa vārdu!” (Ap.d.22:16)

Vēstulē romiešiem ir teikts, ka mēs kristībā esam aprakti nāvē līdz ar Kristu. (Rom.6:4)

Kristība tiek saukta par “mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā”. (Tit.3:5) Tas skaidri norāda, ka tieši mazgāšana atjauno un atdzīvina Svētajā Garā.

Kristība ir varens Dieva darbs. Dievs darbojas kristībā . Ir skaidrs, ka kristība nav tikai paklausības akts, bet gan Dieva žēlastības akts.

“.. Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā, lai to šķīstītu un tā darītu svētu ar ūdens kristībā teikto vārdu.” (Ef.5:25-26)

Šī Rakstu vieta apliecina, ka Katehisma vārdi ir pareizi: “Kā ūdens var darīt tādas varenas lietas? Tiešām ne jau ūdens to var darīt, bet gan Dieva Vārds, savienots ar ūdeni.”

Svarīga Svēto Rakstu vieta par kristību ir šī: “Kristība tagad jūs glābj. Tānav miesas netīrības mazgāšana, bet ir uz Dievu vērsta labas sirdsapziņas izlūgšanās.” (1.Pēt.3:21) Tas nozīmē, ka kristību ūdens nav ārējai miesas mazgāšanai, bet iekšējai svētībai. Kristībā tiek slēgta derība ar Dievu. Paralēla atsauce atrodama arī Vēstulē Titam. Dievs izglāba mūs “ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā”. (Tit.3:5) Tas skaidri norāda, ka kristībā ir atdzimšana.

Mums jāuzmanās no pārliekas centības “saprast” pilnīgi visu, kas saistās ar kristību. Atdzimšana ir brīnums. Mēs to nevaram saprast. Taču no mums kļūst skaidrs, Svētajiem Rakstiem mums kļūst skaidrs, ka Dievs grib lietot kristību ūdenī kā mazgāšanu atdzimšanai.