Kārdinājumi

“Jo visu ļaunuma sakne ir mantkārība. Pēc naudas tiekdamies, dažs ir nomaldījies no ticības un daudzkārt sagādājis sev asas sāpes.” (1.Tim.6:10)

Vara un nauda laikam tomēr ir lielākie kārdinājumi, kādi mums, cilvēkiem, var uzbrukt. Un tas nenotiek tikai lielās lietās ar citiem ļaudīm, bet art sīkumos ikdienas dzīvē – ja vien mēs sevi pa īstam pārbaudām: “.. jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, Tu, taisnais Dievs.” (Ps.7:10)

Stāstā par Jēzus kārdināšanu tas tāpēc arī minēts kā trešais un lielākais kārdinājums, kad velns grib iegūt no Jēzus lietisku pierādījumu tam, ka viņš patiešām ir Dieva Dēls, kas atrisinās visas šīs no Dieva atkritušās pasaules problēmas un novērsis visas grūtības: “Atkal velns Viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu un rādīja Viņam visas pasaules valstis un to godību, un sacīja: “To visu es Tev došu, ja Tu noliek-sies manā priekšā un mani pielūgsi.” Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un Viņam vien kalpo.” Tad velns Viņu atstāja; un, redzi, eņģeļi nāca un Viņam kalpoja.” (Mt.4:8-11)

Tāpat kā abās pirmajās, arī šajā kārdināšanā mūsu Kungs ar velnu nediskutē par specifisku politisko un ekonomisko problēmu risināšanas iespējām. Jēzus atbilde visos trijos gadījumos ir vienkārša un skaidra: “Jo ir rakstīts.” Trešajā kārdinājumā, ar varu un naudu, tiek prasīta radikāla izšķiršanās pielūgt velnu vai Dievu. Atsaukšanās uz Rakstiem var šķist bezpalīdzīga tur, kur tiek gaidīta situācijas analīze un rīcība, lai to izmainītu. Taču tieši tur saķņojas spēks, jo vienīgi Dieva Vārds mūs saista ar Dievu. Bez tā mēs savās kārdināšanās esam nodoti velna varā.

Saskaņā ar Svēto Rakstu mācību paradīze, kādu to sev atkal un atkal vēlamies un kādu mums to kā visu centienu un darbošanās mērķi attēlo daudzas ideoloģijas, ir pagātnē. Mūsu grēks, novēršanās no Dieva un nepaklausība Viņa baušļiem mūs no tās šķir. Mēs dzīvojam pastāvīgā konflikta situācijā starp labo un ļauno. Kā kristīti kristieši īpaši zinām un piedzīvojam, ka mūsu dzīve norisinās spriedzē starp veco cilvēku miesā un jauno cilvēku Dieva garā. (Pāvila vēstule romiešiem 6. – 8.nodaļas) Tādēļ mums kā kristiešiem jāraugās uz Dieva Dēlu un jāuzklausa Viņa vārdi: “Mums augstais priesteris nav tāds, kas nevar just līdzi mūsu nespēkam, Viņš, tāpat kā mēs, ir visādi kārdināts, bet Viņš ir bez grēka.” (Ebr.4:15) Mūs sagaida tiesa pār dzīvajiem un mirušajiem pasaules beigās. Evaņģēlijs ir priecīgā vēsts par izglābšanu tiesā caur grēku nožēlu un atgriešanos, grēku piedošanu un ticību uz Jēzu Kristu: “Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir klāt. Atgriezieties un ticiet Evaņģēlijam:’ (Mk.1:15) Tas ir Baznīcas uzdevums un apsolījums visos laikos un visās situācijās.