Kā cilvēks pirmoreiz iepazinās ar ļauno

Sieviete teica čūskai: mēs varam ēst visus dārza koku augļus, izņemot tā koka augļus, kas aug dārza vidū, jo Dievs sacīja: “..no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit” (1.Moz.3:3).

Sākumā Ieva atbildēja pareizi, taču vienlaikus viņa spēra arī pirmo soli pretī savai krišanai, proti, ka viņa vispār sāka runāt un atbildēt.

Viņai ar čūsku nevajadzēja runāt neviena paša vārda, bet tajā pašā mirklī ar klusām trīsām un pārbīli bēgt prom, nevis runāt ar būtni, kas provocē un cenšas izraisīt šaubas par Dieva svēto vārdu.

Taču tur stāvēja augsti godātais cilvēks, tīrs un bezgrēcīgs, un pirmoreiz iepazinās ar ļauno, kas kopš tā laika ir piepildījis visu pasauli ar lāstu, postu, mokām, asinīm, asarām, laicīgu un mūžīgu nāvi. Ak vai, cik svarīgs brīdis! Un tas viss sākās ar to, ka Ieva uzkavējās un sarunājās ar čūsku, līdz ar to kļūdama viegli ievainojama pret tās kārdinājumiem, dodot velnam drosmi un pārliecību doties uzbrukumā.

Ievas atbildē ir zināma daudznozīmība: vārdus “citādi jūs mirsit” ebreju valodas izteiksmē var tulkot kā “citādi jūs varat nomirt”, lai arī Tas Kungs bija skaidri un noteikti teicis: “Citādi jūs mirsit.” Mazais vārdiņš “varētu” bija nācis no pašas Ievas sirds, kas savā ticībā jau bija sākusi apšaubīt Dieva draudus. Tādēļ čūska uzdrošinājās runāt vēl nekaunīgāk.