Izvilkts no dziļās grēka bedres

“Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas.” [Kol.3:1]

“Nav neviena, kas meklē Dievu,” saka apustulis Pāvils Vēstulē romiešiem [Rom.3:11].

Tā sauktie “garīgie” cilvēki, kas nav atgriezušies, īstenībā nemaz nemeklē Dievu, kaut arī viņiem pašiem un arī citiem šķiet, ka viņi to dara. Tomēr viņi meklē tikai un vienīgi savu labumu, tādēļ patieso Dievu neatrod.

Bībele māca, ka meklētājs ir pats Dievs. Dievs meklēja Ādamu, kas bija kritis grēkā un slēpās krūmos paradīzes dārzā [1.Moz.3:9]. Arī pats Jēzus teica, ka ir nācis, lai meklētu un glābtu pazudušo [Lk.19:10].

Patiesība ir tāda: būdams neatgriezies, tu nemaz nespēj meklēt to, kas ir augšā, debesīs. Vispirms tev ir jātop atgrieztam un glābtam ticībā Jēzum, un tikai tad, kā apustulis saka, tu būsi augšāmcēlies līdz ar Kristu un Dieva vārds tevi aicinās tiekties pēc tā, kas ir augšā, debesīs.

Šīsdienas Rakstu vietā ir zīmīgi vārdi: cilvēks, kas caur grēknožēlu un ticību ir kļuvis par Dieva bērnu, ir augšāmcēlies līdz ar Kristu. Tāds cilvēks ir izvilkts no dziļās grēka bedres, un viņa kājas ir liktas uz stingras klints, – kā to lasām 40. psalmā.

Dievs ir pieņēmis viņu Savā valstībā un ar Sevi savienojis, un tagad viņš ik brīdi var nākt pie Tā Kunga žēlastības troņa. Jēzus vārdā ticīgais drīkst tuvoties savam Debesu Tēvam un tverties pie Viņa visvarenās rokas. Un ne tikai drīkst! Dievs cilvēku mudina, lai šīs tiesības viņš izmanto ik dienu un ik stundu.

Arī 2. vēstulē korintiešiem [2.Kor.4:18] Pāvils saka zīmīgus vārdus, aicinādams ņemt vērā to, kas nav redzams. Bet kā lai ņemam vērā neredzamo? Mēs taču neredzam Debesu Dievu un Jēzu, kas sēž pie Viņa labās rokas! Mūsu pasaulīgais prāts taču neaizsniedz neredzamo debesu pasauli. Kā lai ņemam vērā neredzamo?

Atbilde ir šāda: neredzamo mēs ieraugām ticībā, bet ticība turas pie Dieva vārda Bībelē. Dieva vārdā ticība saskata visu, kas Jēzū Kristū tai ir dāvāts. Dieva vārds un lūgšana paceļ mūsu sirdis pie Viņa pateicībā un pielūgšanā.

Rūpēsimies, lai mums vienmēr būtu pietiekami daudz klusuma brīžu, ka varam cītīgi lūgt un lasīt Dieva vārdu, meklējot nevis grēcīgo un piezemēto, bet gan svēto un debešķīgo.