Ieprieciniet citus pat tad, kad paši ciešat

“Un tādēļ mēs nemitīgi pateicamies Dievam, ka jūs, saņēmuši no mums Dieva vēstījuma vārdus, esat tos uzņēmuši ne kā cilvēku sacītus vārdus, bet kā vārdus no Dieva, kā tas tiešām ir, un Dievs arī darbojas jūsos, ticīgajos.” [1.Tes.2:13]

Izlasiet rakstu Ieprieciniet savus draugus! un arī Lutera vēstules daļu, ko viņš rakstīja kristiešiem kādā mazā Vācijas pilsētiņā reformācijas laika sākumā, kad par sekošanu Lutera un reformatoru bībeliskajiem un uz Kristu vērstajiem tekstiem cilvēki tika vajāti un pat nonāvēti. Luters raksta:

“Svētais apustulis Pāvils, vēloties iepriecināt savus korintiešus, saka šādus vārdus: “Svētīts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, visas žēlastības Tēvs un visa iepriecinājuma Dievs, kurš iepriecina mūs visās mūsu nelaimēs, lai mēs spējam iepriecināt tos, kas ir nelaimē, ar to iepriecu, ar ko Dievs iepriecina mūs pašus.” Šajos vārdos viņš ar savu paša piemēru mūs māca, ka mums jāiepriecina tie, kas ir nelaimē, bet ar tādu domu, ka šī ieprieca nav no cilvēka, bet no Dieva. Viņš piebilst šo ar nolūku, lai mēs varētu izvairīties no nepatiesa un apkaunojoša iepriecinājuma, ko meklē un sniedz pasaule, miesa un sātans, ar ko tiek kavēts un iznīcināts viss labums un ieguvums no ciešanām un krusta.

Kāds ir šis iepriecinājums, kas nāk no Dieva, to Viņš parāda Vēstules romiešiem 15. nodaļā: “Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.” Viņš saka: “Lai iegūtu cerību,” taču cerība ir tam, ko mēs ne redzam, ne jūtam. Šīs pasaules iepriecinājums cenšas saskatīt un izjust to, ko vēlas iegūt ikviens apbēdinātais, un tam nav nekā kopīga ar pacietību, taču šeit mums tiek teikts, ka ir jābūt pacietīgiem un ka Svēto Rakstu iepriecinājums ir cerībā. Tas patiesībā ir tas, ko Sv. Pāvils dara korintiešiem.”

Luters uzsver, ka pasaule cenšas sniegt cilvēkam tādu iepriecinājumu, ko viņš var redzēt vai sajust. No otras puses, Dievs Savā dzīvajā Vārdā sniedz iepriecinājumu, ko nevar saredzēt, sajust vai sadzirdēt. Dieva iepriecinājums nāk pie jums tādā veidā, ka jums tiek dota pacietība un cerība.