Eduards Veidenbaums: Ar šīs zemes varenajiem kopā tu varēji būt

Ar šīs zemes varenajiem kopā tu varēji būt
Un valdīt, un kārumu baudīt, un līgsmot ik dienas,
Bet cilvēces bēdas un trūkumus sirds tevim jūt,
Un tumsības slogus, un varmāku nastas ikvienas.

Un, tēvijas neatzīts, svešumā dodies tu tāļi
Un sludini taisnību, māci, ka cilvēki brāļi,
Ka pasaules mantas mums mierināt nespēj prāta,
Ja ticības trūkst un mīlestīb’ sirdīs nav krāta.

Tu priekus tiem nesi, kas tumsībā, grūtībā smaka,
Tu vārguļu sagrauztām sirdīm bij’ dzīvības aka,
Tu cilvēci sildīji garīgās verdzības salnā,
Bet atmaksu cilvēce deva tev – Golgatas kalnā.