Skip to content
26. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

38. Kā mums pienākas lietot Dieva vārdu?

  • Sākums
  • Dzīvošana pēc miesas
  • e-apceres

Dzīvošana pēc miesas

Karls Olafs Rozeniuss

“Ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst.” [Rom.8:13]

Dzīvošana pēc miesas


Te apustulis pavisam vienkārši un skaidri pasludina spriedumu pār visiem, kas dzīvo pēc miesas. Ar to viņš īpaši vēlas modināt pārdomas tajos, kas Evaņģēlija brīvības aizsegā vēlas sekot savām miesas kārībām. Apustulis te runā par kristiešu lielo pulku. Viņš vēlas, ja iespējams, viņus modināt no aplamajām iedomām, lai tie nonāktu viņu pašu daudzinātajā dzīvībā un žēlastībā, nevis mūžīgajā nāvē.

Apustulis grib sacīt, ka jums, kas esat glābti no grēka un nāves un esat Kristus žēlastības līdzdalībnieki, tagad nepiedien dzīvot savu līdzšinējo, miesīgo dzīvi. Neiedomājieties, ka varēsit turpināt šādā garā un nonākt debesīs. Nē, jo tad jūsu gals būs elle. Kristus nopelni nekalpo cilvēkiem, kas vēlas palikt savos grēkos. Kristus nāve ir dota, lai kalpotu vienīgi tiem, kas vēlas kļūt brīvi no saviem grēkiem, bet paši nav spējīgi no tiem atraisīties.

Tāpēc būtiski ir ļoti skaidri saprast, ko nozīmē izteikums “dzīvot pēc miesas”. Cilvēka dabiskā sirds arvien to gribēs izskaidrot pēc savas situācijas. Jo liekulīgas dvēseles vēlas, lai šī frāze attiektos tikai uz rupju dzīvi un atklātām kārībām. Turpretī nopietnas un bijīgas dvēseles bīstas, ka dzīve “pēc miesas” varētu attiekties uz ikvienu vājību vai grēku. Daudzi ir skaidrojuši šos vārdus pārāk miglaini un nevērīgi, taču tas ir ļoti bīstami, kad jautājums ir par dzīvību un nāvi kā šajā gadījumā.

Ko nozīmē “dzīvot pēc miesas”? Vispirms mums jāievēro, ka “miesa” nenozīmē kādu īpašu grēku vai kārību, bet visu mūsu samaitāto dabu, kāda tā bijusi kopš mūsu dzimšanas no tēva un mātes. Kas no miesas ir dzimis, ir miesa, saka Kristus. To dzirdot, daudzi cilvēki sacīs: dzīvot pēc miesas nozīmē ļaut vaļu miesai, lai tā dara, ko vēlas. Taču tas ir tik miglaini sacīts, ka to viegli pārprast.

Nez vai jūs atradīsit tik bezdievīgu cilvēku, kas vispār nekādi neierobežo savu miesu. Un tad cilvēks var padomāt: es taču savai miesai nedodu pilnīgu brīvību un tāpēc varu sacīt, ka nedzīvoju pēc miesas. No otras puses, nav arī tāda kristieša, kam nebūtu ar nožēlu jāatzīst, ka viņš ir grēkojis vārdos un darbos. Grēks arvien nozīmē, ka miesai tiek dota kāda brīvība!

Tādēļ ir nepieciešama skaidrāka šīs frāzes definīcija. Tie, kas šo tekstu skaidrojuši ar kristīgu izpratni un izvērstāk, bieži ir sacījuši: apustulis grib teikt, ka kristietim, kļūstot bezrūpīgam un ļaujot vaļu miesai, pastāv reāli garīgas nāves draudi, jo grēks rada iemigšanu, apcietināšanu, neticību un izmisumu. Jā, tas ir kristīgs skaidrojums. Un tomēr cits skaidrojums ir vēl pareizāks. Apustuļa vārdi ir daudz precīzāki par iepriekš minēto skaidrojumu.

Būt bezrūpīgam un padoties miesai patiesi ir ļoti bīstami, taču tas vēl nenozīmē dzīvot pēc miesas. Saskaņā ar apustuļa izteiksmes veidu, vārdi “jūs mirsit” nozīmē ko vairāk kā garīgas nāves iespēju. No citām vietām, kur apustulis uz kristiešiem runā šādu biedinošu valodu, mēs redzam, ka viņš pasludina īstu nāves spriedumu, viņš runā par mūžīgu nāvi, kas ir grēka alga. Pats apustuļa izteiksmes veids ir vissvarīgākais pamats, lai to izskaidrotu. Kā rāda vārds “dzīvot”, frāze “dzīvot pēc miesas” nenozīmē tikai palaikam aizmirsties, bet dzīvot tādu dzīvi, kas ir saskaņā ar miesu jeb kritušo dabu.

Dzīvot pēc miesas nozīmē sekot savai kritušajai dabai ar savu prātu un dzīvi. Un mēs zinām, ka atkrišana bieži notiek uz labo pusi – uz paštaisnības un bauslības darbu pusi, kā tas notika ar galatiešiem, par ko apustulis saka: “Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisnoti, jūs esat žēlastību pazaudējuši” [Gal;.5:4]. Un par šo atkrišanu viņš prasa: “Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt?” [Gal.3:3].

Dažkārt atkrišana ir uz kreiso pusi – grēka nešķīstībā. Par to Pēteris saka, ka tie, kas vienreiz “pasaules gānekļiem Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus atziņā izbēguši, bet tanīs atkal iepīti, zaudē cīņu” [2.Pēt.2:20], ir meklējuši viltus mierinājumu grēkam un sākuši tajā dzīvot “tīšuprāt”, kā to darīja Jūda. Šajā gadījumā viņiem vienmēr ir tā pati pazīme, kas Jūdam, – ka viņi vairs neatzīst Tam Kungam savus grēkus un nemeklē glābšanu.

Vai nu viņi dzīvo grēkos un aizstāv tos, vai arī dzīvo slēptā izmisumā, kad ir notrulinājuši savu sirdsapziņu un “viņu ticības laiva ir sadragāta” [1.Tim.1:19], un tie vairs nedzīvo pie Dieva žēlastības troņa. Tas viss tiek saukts par dzīvi pēc miesas, un tas ir kas cits nekā grēka bauslības jūgs, kas ir mūsu locekļos [Rom.7:23], kuros Gars cīnās ar grēku un ļauj mums pateikties Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu [Rom.7:25].

Tags: atkrišana bezdievīgi cilvēki Dieva Vārds katrai gada dienai dzīve grēkā Evaņģēlija brīvība

Continue Reading

« Lūgšana nav pašsuģestija
Es nebaidos no cilvēkiem »

Ieskaties

Jēzus kristīšana
Atzīt Kristu
Svētīgs, kas dziedās
Meklēt pestīšanu Bauslībā

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Jani Karklin, Dievs vārds ir kā abpusēji (bauslība un evaņģēlijs) griezīgs zobens.. vai tā skaidrojums un izpratne var atšķirties? Bonhēfera…”
  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kāda atšķirība atklāsies mirušo augšāmcelšanās dienā?
  • Sajust miesas tieksmes
  • Brīvs no ļaunām iekārēm
  • Nenodarīt ļaunu tuvākā miesai
  • Daļa laužu mācību par ticību saprot miesīgi
  • Miesas nespēks un labie darbi
  • Grēki kristīgās brīvības aizsegā
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Kā izturēties pret kritušajiem Kā izturēties pret kritušajiem
    • e-apceres

    Kā izturēties pret kritušajiem

  • Jauns veids kā sekot līdzi aktuālākajām publikācijām Jauns veids kā sekot līdzi aktuālākajām publikācijām
    • e-paziņojumi

    Jauns veids kā sekot līdzi aktuālākajām publikācijām

  • Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta
    • e-refleksijas

    Kristīgais pienākums, kura nepildīšana nepaliks nesodīta

  • Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām
    • e-refleksijas

    Kā atbildēt velna uzmācīgajām apsūdzībām

  • kadam-pratam-mums-ir-jabut-pret-savu-tuvako Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?
    • e-mācība

    Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Jer.23:29
    Vai mans vārds nav kā uguns, saka Tas Kungs, un kā veseris, kas sagrauž akmens kalnus?

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021