Divējādi grēcinieki

Noklausies šo e-publikāciju

Ievēro kādu būtisku atšķirību! Attieksmē pret sesto bausli grēcinieki mēdz būt divējādi (gluži kā pret visiem citiem baušļiem). Pirmkārt, vieglprātīgie nicinātāji, kam Dievs un Viņa baušļi ir tukša vieta, grēko brīvi un mērķtiecīgi. Otrkārt, tie, kas dievbijīgi cīnās pret savu grēku, bet vairāk vai mazāk grēko spēcīgos kārdinājumos, vismaz ar sirds nešķīstību.

Runājot par pirmajiem – bezdievība šobrīd ir izplatījusies tik plaši, ka netiklība un nešķīstība netiek vairs uzskatīta par grēku un ar tām spēlējas visādos veidos un izpausmēs, ne brīdi nebīstoties elles. Apstājieties, neprātīgie nicinātāji! Dievs neļaujas apsmieties! Dievs tiesās visus nešķīstos un laulības pārkāpējus! Svētais tevi redz. Viņa acu priekšā viss ir klajš un atklāts. Viņam nakts nav tumša, bet skaidra kā gaiša diena. Vai tiešām tu domā, ka tev izdosies nievāt Visuvareno un dumpoties pret Viņu?

Nē, apustulis Pāvils saka: “Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji.. neiemantos Dieva valstību” (1.Kor.6:9). Un, kad apustulis Vēstulē galatiešiem (5:19) uzskaita vaļīgos miesas darbus, viņš vispirms saka: “Netiklība, nešķīstība, izlaidība..” un pabeidz šādi: “..un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.”

Jā, šī nosodāmā iekāre, ko Dievs nopietni aizliedzis, ir pieskaitīta pie atbaidošākajiem miesas darbiem (Jer.7:9; Ec.33:26; Hoz.4:1-2), kas dzemdina daudzus citus šausmīgus grēkus – kā melus, buršanu, ienaidu, slepkavību un sirdsapziņas apcietināšanu. Tādēļ laulības pārkāpšanu pie jūdiem sodīja ar nāvi, “izdeldēja no tautas vidus” un “nomētāja ar akmeņiem” (5.Moz.22–25).

Un jūs vēl atļaujaties domāt, ka svētais Dievs jūs nesodīs, kad brīvi un apzināti dzīvojat grēkā! Vai tiešām domājat, ka tas ir iespējams? Nē, Dieva ilgstošā klusēšana nenozīmē, ka Viņš jūs nesodīs. Nepievilieties – ko cilvēks sēj, to tas arī pļaus!

Tomēr, kā iepriekš sacīts, attieksmē pret sesto bausli ir vēl arī otra veida grēcinieki – modinātas un apžēlotas dvēseles, kas izcīna vissmagākās un mokošākās cīņas ar atbaidošo nešķīstības velnu. Viņiem tās ir tik grūtsirdības pilnas cīņas, kas spētu aizkustināt pat akmeņus. Mēs šeit runājam par patiesi dievbijīgajiem.

Tie tik labprāt vēlētos būt šķīsti un tīri no grēka savā sirdī, taču nespēj. Tie sauc un vaimanā uz Dievu dienu un nakti, tie lūdz pēc atraisīšanas no šīs nāvei lemtās miesas (Rom.7:24) un brīžam nesaņem nekādu palīdzību, tā ka viņiem šķiet, ka viņu lūgšanas paliek neuzklausītas un tie ir tālu no uzvaras.

Daži cilvēki nemaz nespēj saprast, par ko mēs te runājam, jo viņi to nav pieredzējuši. Viņi ir saņēmuši dāvanu, par ko runā Pāvils (1.Kor.7:7), un viņu grēki iet pilnīgi citā virzienā. Taču tie nabaga ticības liecinieki, kas to piedzīvojuši, skaidri apzinās, kādas mokas un posts tiem jāizjūt no kārību uzmācīgās varas arī pašos svētākajos brīžos, kad nešķīstās kārības neatkāpjas pat spēcīgāko žēlastības līdzekļu priekšā. Nepalīdz nedz Dieva vārds, nedz lūgšanas, un kārības atgriežas ar dubultu spēku.

Kas attiecas uz šīm cīņas pilnajām dvēselēm, Dieva vārds mums atklāj, ka Viņš tās pieņem, kamēr vien tās uzturas pie Dieva žēlastības troņa, un ka tām ir nemitīga piedošana un šķīstīšana Jēzus asinīs. Taču arī tām draud briesmas, atgriešanās pie miesas un pat garīga nāve, kas īpaši var notikt tad, ja tās cīņā pagurst.

Tas var izraisīt divu veidu iznākumu: vai nu cilvēks zaudē cerības uzvarēt, padodas gūstam, neuzskata vairs grēku par grēku, neuztver to kā bīstamu un apklusina savu sirdsapziņu; vai arī tas grimst dziļā neuzticībā Dieva žēlastībai un iestrēgst slēptā izmisumā, pazaudējot visus spēkus, un dzīve Kristū pamazām iznīkst. Jo, kad ticība un bērna paļāvība iet bojā un iznīkst, tad sirdsapziņā sāk valdīt Bauslība un tās iedarbībā grēka vara aizvien vairojas, kam neizbēgami seko izmisums, un cilvēks kā izpostīts vraks top dzīts un mētāts kārību viļņos un vējos.

Kas vēlas izvairīties no šāda traģiska cīņas iznākuma, tam jāmācās un jāsaprot, kā gūt uzvaru. Tas ir jāapgūst savas dvēseles mūžīgās labklājības labad. Veids, ko redzējām līdz šim, aizved atpakaļ pie miesas, bet uzvara ir atkarīga no palikšanas ticībā. Vispirms ticībā Dieva vārdam – vārdam, kurā ietverts Dieva spriedums pret neapvaldītu grēku, kā arī Dieva apsolījums, ka galā lūgšanas taps uzklausītas un tiks svinēta uzvara. Tomēr pāri visam tā ir ticība Dieva mūžīgajai žēlastībai pret visiem ticīgo grēkiem, kas arvien paliek pie Viņa žēlastības troņa.