Dievs grib būt vienīgais Dievs

“Es esmu Dievs, tavs Kungs, tāpēc tev nebūs…” Tā ir Dieva labestība, ka Viņš mūs ar šādiem aizliegumiem grib pasargāt no maldīšanās un pārkāpumiem un mums rāda robežas, kuru ietvaros mēs varam dzīvot kopībā ar Viņu.

“Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā”. Tas nepavisam nav nekas pašsaprotams. Augstās kultūrtautas visos laikos pazina dievu debesis un Dieva lielumam un cieņai neklājās greizsirdīgi strīdēties ar kādu citu par vietu cilvēku dievbijīgās sirdīs. Cilvēku tikumu – plašās sirdis un toleranci piedēvēja arī dievībām.

Taču Dievs necieš sev blakus nevienu citu dievu, viņš grib būt vienīgais Dievs. Viņš grib cilvēku labā darīt visu un būt viss, tāpēc Viņš arī vēlas, lai pielūdz vienīgi Viņu. Blakus viņam nav vietas nevienam citam, zem Viņa ir visa radība. Dievs vēlas būt vienīgais Dievs, jo Viņš vienīgais ir Dievs.

Šeit nav runa par to, ka mēs Dieva vietā varētu pielūgt kādus citus dievus, bet gan par to, ka mēs varētu iedomāties, kaut ko nolikt līdzās Dievam.