Dieva vārds augšāmceļ no mirušajiem

Attēls šajā lappusē atspoguļo vienu no visu laiku sensacionālākajiem notikumiem. „ Jēzus.. nonāk pie [Lācara] kapa; tas bija alā, un akmens gulēja priekšā. Jēzus saka: „Noņemiet akmeni!” Marta, mirēja māsa, saka Viņam: „Kungs, viņš jau ož, jo ir jau pagājušas četras dienas.” .. Tad viņi noņēma akmeni. .. [Jēzus] stiprā balsī sauca: „Lācar, nāc ārā!” Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu” (Jņ. 11:38–44).

KURŠ GAN VĒL TO SPĒJ!

Arī cilvēku teikti vārdi reizēm var būt visai iedarbīgi. Pietiek ar pavisam īsu valdības pavēli, lai tūkstošiem ka­reivju dotos karā. Tomēr cilvēku sacītais nespēj uzmo­dināt miroņus! Iedomājieties visvarenāko pasaules cilvēku — iespējams, kādu valdnieku vai prezidentu. Vai viņš spētu uzrunāt mirušu un trūdēt sākušu līķi un tikai ar Savu vārdu spēku vien likt viņam celties un staigāt? Jēzus to spē­ja. Jēzus sacīja Savu dzīvo vārdu un ne reizi vien uz­cēla no nāves mirušos. Atraitnes mirušajam dēlam Naines pilsētā Jēzus teica: „..celies augšā!” Un mironis cēlās sēdus un sāka runāt” (Lk. 7:14–15). Ar Savu dzīvinošo vārdu Jēzus uzmodināja arī Jaira mirušo meitiņu: „Mei­tiņ, Es tev saku, celies augšā!” Un meitiņa tūlīt cēlās un staigāja.” Bībele stāsta, ka klātesošos „tūliņ pārņēma liels uztraukums” (Mk. 5:41–42).

DIEVA VĀRDS SPĒJ DARĪT BRĪNUMUS! TAS IR JŪSU JAUNĀS DZĪVES PAMATS!

Dievs radīja pasauli acumirklī, vienkārši sakot Savu vārdu (Ps. 33:9), un turpina darboties caur Savu vārdu arī šodien (Jņ. 5:17). Kristības brīnumā Dievs ar Savu dzīvo vārdu acumirklī dara brīnumus jūsu sirdī un dvē­selē. Dievs nāk pie mums caur ūdeni, kas savienots ar Viņa vārdu (Ef. 5:26), un, ja vien mēs Viņu nenoraidām, mūsos acumirklī mostas grēku no­žēla! Dievs mūsos acumirklī izraisa ticību (Rom. 10:17). Viņš mūs acumirklī attaisno (Lk. 8:14). Viņš mūs acumirk­lī dara svētus (1. Kor. 1:30). Šīs un citas dāvanas mēs saņemam no Dieva. Tās mums tiek dotas ar Viņa dzīvā un pastāvīgi radošā vārda starpniecību (Jņ. 5:17)

Taču Dievs ne tikai dāvā mums ticību, piedošanu un mūžīgu cerību, bet arī stiprina mūsu ticību. Kā? Ik reizi, kad mēs apmeklējam baznīcu, uzklausām Viņa dzīvo vār­du un saņemam Kristus miesu un asinis, mēs tiekam atjaunoti un mūsu ticība kļūst vēl spēcīgāka: Dievs pastāvīgi darbojas caur Savu vārdu (Jņ. 5:17). Dievs lais­ta Sava dzīvā vārda sēklu, lai aizvien stiprinātu mūsu ticību un neļautu velnam to graut (1. Kor. 3:6). Tādēļ „kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti” (1.Pēt. 2:2).

Kādēļ ir nepieciešams tik daudz runāt par Die­va vārda spēku? Tādēļ, ka Dieva vārds krietni atšķi­r­ as no cilvēku izrunātā vārda. Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs (1. Tes. 2:13). Lai gan cilvēka izteikts vārds arī var būt spēcīgs, tas nekad nebūs dzīvs!

Senatnē Dievs ar Savu vārdu uzmodināja fiziski mirušos. Tagad Viņš nāk pie mums Savā Kristībā, lai modinātu mūs no garīgas nāves (Rom. 6:4–5). Lai slavēts par to ir mūsu Kungs Jēzus! „Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis?” (1. Kor. 4:7)

Mīļais Kungs Jēzu, ved mani pie skaidras ticības un sapratnes, ka Tavi vārdi ir „Gars un dzīvība”(Jņ. 6:63). Atgādini man ik dienas, ka caur Tavu dzīvo vārdu Tu kopā ar Tēvu joprojām turpini atjaunot, attīrīt un dziedināt Savu radību, bet jo sevišķi — Tavu bēr­nu ticības dzīvi. Dari pie manas dvēseles to, ko pa­veici pie Lācara miesas. „Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu” (Ps.51:12). Tavā vārdā es lūdzu. Āmen.