Dieva baušļi laulības aizsardzībai

Dieva baušļi laulības aizsardzībai ir nepieciešami tāpēc, ka kritušais un grēka un velna varai pakļautais cilvēks atkal un atkal sabojā un noniecina to, ko Dievs radījis viņa labā. Bet, ja tiek mainīti vai atcelti Dieva baušļi, kas ir spēkā attiecībā uz visiem cilvēkiem, tad tiek sagrauts tas, kas ir Dieva labā griba kritušās pasaules uzturēšanai. Dieva baušļi laulības aizsardzībai ir skaidri un viennozīmīgi, un tie atrodami kā Vecajā, tā Jaunajā Derībā.

Bauslis “Tev nebūs laulību pārkāpt” izlasāms 2.Moz.20:14; 5.Moz.5:18; Rom.13:9; Jēk.2:11; Lk.18:20. Jēzus Kalna sprediķī mums tiek rādīts, ka tas nerunā tikai par darbību, bet tiek attiecināts jau uz iekāri: “Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī” (Mt.5:28).

Kā ebreju, tā grieķu tekstā sestais bauslis sastāv tikai no nolieguma partikulas “ne” (lo) un darbības vārda pavēles izteiksmē (tināph). Ebreju vārds nāaph tomēr nenozīmē “laulība”, bet gan “kopulācijas akts”. Dievs tātad aizliedz patvaļu dzimumsatiksmē. Tātad šeit runa vairs nav tikai par laulības kā kaut kā laba aizsardzību, bet arī jebkura veida netiklību vai promiskuitāti. Kā visiem Dieva baušļiem, tā arī šim ir pilnīgi praktiska nozīme veselības saglabāšanai, bērnu audzināšanai un aprūpei, kā arī sieviešu cieņai un aizsardzībai. Tas viss attiecas uz cilvēku sabiedrības pastāvēšanu un labklājību. Ņemot vērā lielo nozīmi, kāda ir šādai aizsardzībai, nav pārsteidzoši tas, ka atbilstoši 3.Moz.20:10; 5.Moz.22:22-24 un Jņ.8:3-11 par laulības pārkāpšanu paredzēts tāds sods kā nomētāšana ar akmeņiem. Šis drausmīgais sods nav nekas cits kā tiesiski noregulētu tautas dusmu izpausme, kādas tās arī vēl mūsdienās var “izlādēties”. Tas vērojams arī šodien tā sauktajos attiecību konfliktos, kur izpaužas lauztas uzticības atriebība.

Bet jāapdomā vēl kaut kas, par ko ir runa 1.Kor.6:16. Apustulis Pāvils šeit brīdina draudzi no biedrošanās ar netiklēm. Šāda brīdinājuma bibliskais pamatojums ir vārdi: “Jeb vai nezināt, ka tas, kas biedrojas ar netikli, ir viena miesa ar to? Ir sacīts: tie abi būs viena miesa (1Moz 2:24). Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu.” Atsaucoties uz radīšanas kārtību, šeit skaidri tiek parādīts, ka dzimumsakari konstituē laulību. Tādēļ, pareizi izprotot sesto bausli un stingri vērtējot, nevar būt ne pirmslaulības, ne ārpuslaulības dzimumsakaru, jo — saskaņā ar radīšanas kārtību un Dieva bausli dzimumsakari dibina tādu vīrieša un sievietes savienību, kas izslēdz jebkuras citas attiecības. Tādi ir šie radīšanas aktā. — kad pēc Dieva tēla un līdzības tika radīts cilvēks, vīrišķs un sievišķs — pamatotie priekšnoteikumi, kurus aizsargā Dieva bauslis un kuriem tādēļ arī jābūt katras laulību tikumu un tiesību kārtības pastāvēšanas pamatam.

Dieva baušļi ir spēkā visiem cilvēkiem, taču uz visiem cilvēkiem kopš Ādama un Ievas attiecināms arī čūskas kārdināšanai uzdotais jautājums: “Vai tad tiešām Dievs ir teicis ..” (1.Moz.3:1) Aizliegumus mēs, cilvēki, parasti tiecamies noraidīt, un tas vienmēr notiek ar ne-uzticības pilnām aizdomām, ka mums tiek aizturēts, netiek pieļauts kaut kas labs un skaists. Tā tas ir arī ar sesto bausli — tāpat kā ar visiem citiem baušļiem. It īpaši apstākļos, kad laulības saites kļūst vaļīgas, kad pirmslaulības un ārpuslaulības sakari kļūst par plaši izplatītu uzvedības nosacījumu, var parādīties jautājums, vai šāds aizliegums — “Tev nebūs laulību pārkāpt” — ir vispār vel atbilstošs laikam un vai to iespējams prasīt un ievērot. Sabiedriskā doma un tad arī pasaulīgā likumdošana respektē šādas iebildes. Laulībai pielīdzinātās attiecības, tas ir konkubināti, kļūst par parastu lietu, laulības šķiršanu un šķirteņu laulību pieļauj Civillikums.

Kristīgajai draudzei un tās locekļiem jāpajautā pašiem sev vai vispār ir vēl iespējams Dieva baušļa prasību saprotami izskaidrot un to izpildīt. Šajā situācijā rodas daudz pārbaudījumu ģimenēs, arī mācītāju ģimenēs, un draudzē.