Bibliskais radīšanas stāsts

Te nu ir pienācis laiks pievērsties 1. Mozus grāmatā atrodamajam radīšanas stāstam. Mēs lasām, ka Dievs radīja debesis un zemi, un visu dzīvo sešās dienās. Ko par to saka zinātne? Par šo jautājumu ir izraisījušās daudzas karstas diskusijas, un ir bijuši daudzi mēģinājumi vienreiz par visām reizēm atbildēt uz to.

Mēs jau minējām mūsdienu visizplatītāko izskaidrojumu. Bibliskais radīšanas stāsts atklāj mācību par pasaules rašanos, kas saskan ar pagātnes zinātnisko izpratni vai, pareizāk sakot, izpratnes trūkumu. Jau iepriekš noskaidrojām, ka šis izskaidrojums nav pieņemams, jo tas ir kļūdains. Tolaiku mācība par pasaules izcelsmi bija pilnīgi atšķirīga no Bībelē lasāmā!

Daudzi Bībeles pētnieki pieturas pie tā saucamās “dienu-laikmetu” teorijas. Tas nozīmē, ka radīšanas stāstā minētās sešas “dienas” īstenībā ir seši laikmeti. Senebreju vārdam “diena” ir vairākas nozīmes, kas ietver sevi arī jēdzienu par “ilgu laika periodu”. Pēc šī uzskata, atbrīvojas vieta biljoniem gadu, par ko runā ģeoloģija. Iespējams, ka šajā teorijā ir savs patiesības grauds – tā liek mums padomāt par to, ka sešas dienas varētu arī nebūt divdesmit četras stundas garas. Taču, raugoties no cita aspekta, šī “dienu-laikmetu” teorija darbojas kā glābšanas riņķis. Tā ir piemērošanās “moderniem” uzskatiem. Pēc šis teorijas, var pieņemt, ka Bībele cenšas sniegt sīku ģeoloģisku aprakstu un tas nav pareizs. Pēc šis teorijas, ir jāpieņem, ka mūsdienu zinātniskā izpratne par pasaules izcelšanos (ja mēs vispār varam runāt par šādu izpratni) paliks nemainīga, ka tā ir pēdējais vārds šajā jautājumā. Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tas viss nemaz nav tik vienkārši.

Mēs būsim vistuvāk patiesībai, ja teiksim, ka radīšanas apraksts ir “pravietojums pagātnei”. Mozus bija pravietis, Bībele viņu nosauc par tādu. (5.Moz.34:10) Tāpat kā Dievs ir devis saviem praviešiem zināšanas par pasaules galu, tāpat ari Viņš ir ļāvis vienam no viņiem atskatīties atpakaļ uz notikumiem, kad pasaule tika radīta laiku iesākumā.

Pasaules bojāejas apraksts ir atrodams Pētera 2. vēstule: “Bet tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudis un pasaules pamati degdami izjuks, un zeme un viss, kas uz tās radīts.” (2.Pēt.3:10) Vairāk par to nekas nav teikts. Dieva Vārds nerunā par ģeoloģiskajiem, astronomiskajiem un fizikālajiem procesiem, kas pavadīs šos dramatiskos notikumus. Zinām vienīgi, ka pienāks diena, kad Dievs ļaus pasaulei iet bojā uguni.

Līdzīgi 1.Mozus grāmata atklāj arī to, kā pasaule radās. Bībele mums nestāsta visu to, ko ir atklājusi modernā zinātne. Tomēr, manuprāt, zinātne drīz vien pārskatīs savas atziņas daudzās jomās; tās nopelns ir tas, ka tā nekad nerimstas. Zinātniskie teksti sniedz informāciju, kas saprotama attiecīgā laikmeta cilvēkiem. Bībele mums sniedz kaut ko vienreizēju. Tā pasludina visaugstāko patiesību par radību: “No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi!” (Rom.11:36)