Attiecības starp abām varām

Tā kā mēs dzīvojam vienā pasaulē, vienmēr pastāvēs zināmas attiecības starp pasaulīgo un garīgo varu. Pietiks, ja minēsim trīs saskares punktus.

Pirmais saskares punkts ir ārējā kārtība. Pasaulīgās varas iestādes ir atbildīgas par šīs kārtības uzturēšanu, taču tas ir arī baznīcas interesēs, jo šāda kārtība nes labumu visiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav ticīgi. Ārējā kārtība nepieciešama arī Evaņģēlija – “labās vēsts” – izplatīšanai.

Otrais saskares punkts ir pārliecības un runas brīvība. Ja to aizskar, kavē vai pat aizliedz, šķēršļi tiek likti arī Evaņģēlija izplatībai. Savukārt tur, kur valda runas vai pārliecības brīvība, cilvēki var lasīt, sludināt un klausīties Dieva vārdu un baudīt tiesības brīvi ticēt un dzīvot kristīgi.

Mazliet neskaidrāks, bet ne mazāk svarīgs ir trešais saskares punkts. Lai gan baznīca neiejaucas ārējās varas darīšanās, ir lietas, kas ietilpst tās pravietiskajos pienākumos: taisnība, kas īstenota bez aizspriedumiem, neievērojot cilvēku pasaulīgo stāvokli, godprātība un patiesība. Pasaulīgās varas dzīvē var gadīties, ka varas iestādes nespēj veikt savus pienākumus savas pērkamības, “blatu” vai nekompetences dēļ, tādējādi noniecinot vai pat “minot kājām” taisnību un patiesību. Tad baznīcai jāķeras pie sava pravietiskā pienākuma pildīšanas. Tas nenozīmē to, ka tai jāiejaucas atsevišķos gadījumos, bet gan drīzāk to, ka tai jāpieprasa vispārēju taisnības un patiesības principu ievērošana. Ja baznīca to dara, tad pierāda, ka tā ir zemes sāls un pasaules gaisma (Mt.5:13-16). Bībelē ir daudzi šādi piemēri. Pietiks, ja minēsim praviešus Nātanu un Amosu, kā arī Jēzus priekšgājēju Jāni Kristītāju.

Ir skaidrs, ka visi trīs saskares punkti liecina par bauslību. Pasaulīgā vara nodarbojas vienīgi ar likumiem. Tai nav nekādas daļas gar Evaņģēliju. Tomēr pasaulīgā vara palīdz Evaņģēlija darbā, uzturot likumus, mieru un pienācīgu kārtību. Savukārt garīgā vara neaprobežojas tikai ar Evaņģēliju, turoties tālāk no visādiem likumiem. Garīgā vara stingri uzsver likumu nozīmi, kā arī to, ka pasaulīgās varas pienākums ir veikt bauslības ārējo darbu. Šiem atzinumiem jāpiebilst, ka garīgajā jomā likumiem – bauslībai – ir cits ļoti nozīmīgs pienākums: tā ir audzinātāja jeb aizbildne, kas ved pie Kristus. Šo darbu nevar veikt pasaulīgā vara. Tas jādara baznīcai Svētajā Garā (Gal.3:24).