Ar saviem grēkiem mēs sitām Kristu krustā

Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. [1.Pēt.2:24]

Tu varētu sacīt: kā, vai tad man jāatzīst, ka taisnība ir tiem, kuri man dara netaisnību, sacīdami, ka ir labi darījuši?

Atbilde: nē, bet tev jāsaka tā: es labprāt paciešu tavu netaisnīgo pārestību, ko neesmu pelnījis, sava Kunga Kristus dēļ, kas arī ir cietis netaisnību manā labā! Tev tava lieta jāatstāj Dieva ziņā, kas ir taisns Soģis, gluži kā. Kristus visu atstāja Sava Debesu Tēva rokās. Viņš bagātīgi atmaksās ļaundariem.

Pēteris saka: “Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba..” – tas ir, Viņš cieta ne pats Sevis dēļ, bet mūsu labā; mēs Viņu sitām krustā ar saviem grēkiem. Mēs no tādām ciešanām vēl esam tālu.

Tādēļ, ja esi dievbijīgs kristietis, tev piederas sekot savam Kungam un atļaut, lai pāridarītāji rada tev ciešanas, turklāt jālūdz par viņiem, lai Dievs tos nesoda. Jo viņi. paši savai dvēselei kaitē daudz vairāk nekā tavai miesai. Ja tu to savā sirdī pārdomāsi, tad itin labi varēsi aizmirst pārestību, un panest ciešanas.

Mums jādomā par to, ka arī mēs paši agrāk esam dzīvojuši šādu nekristīgu dzīvi, kādu dzīvo tie, kuri nav atgriezušie: pie Kristus.