Apspiest un savaldīt

Mīļie, šī jau ir otra vēstule, ko es jums rakstu. Tanīs es cenšos ar atgādinājumiem uzturēt modru jūsu prāta skaidrību, lai jūs atcerētos svēto praviešu jau sen teiktos vārdus, kā arī mūsu Kunga un Pestītāja bausli, ko no saviem apustuļiem esat mācījušies. [2.Pēt.3:1-2]

Šeit atkal svētais Pēteris nāk pie mums un brīdina būt gataviem, un ik mirkli gaidīt pastardienu.

Vispirms viņš saka, ka viņš šo vēstuli nav rakstījis ar mērķi likt ticības pamatu, ko viņš ir darījis iepriekš, bet gan, lai modinātu, atgādinātu, saistītu un rosinātu neaizmirst un paliktu skaidrā prātā un izpratnē, kas viņiem ir par krietnu kristīgu dzīvi.

Jo, kā mēs bieži esam sacījuši iepriekš, sludinātāja amats nav tikai mācīt, bet arī allaž brīdināt un apspiest. Jo tā kā mums arvien vēl ir mūsu miesa un asinis, tad Dieva vārdam mūsos jābūt spēcīgam, lai mēs nedotu vietu miesai, bet gūtu pār to virsroku.