Apetītes trūkums

Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. (Mt.5:6)

Šo izsalkumu un slāpes cilvēks jūt tad, ja viņš labprāt klausās un lasa Dieva vārdu. Viņam arvien ir droša cerība, ka visos kārdinājumos, trūkumā un nāves brīdī viņš caur Dieva vārdu varēs rast spirdzinājumu un drošu mierinājumu.

Turpretī tie, kas jūtas paēduši, tas ir, neklausa un neklausās Dieva vārdu, atstāj to neievērotu – galu galā pieredzēs tādas slāpes un izsalkumu, ka neviens vairs nespēs tos atveldzēt pat ne ar visniecīgāko ūdens lāsi – kā tas notika bagātajam vīram ellē, kuras liesmās tas nevarēja saņemt pat lāsi ūdens no Lācara mazā pirkstiņa.

Ir sacīts: “Ticiet gaismai, kamēr jums ir gaisma, ka jūs topat par gaismas bērniem!” (Jņ.12:36) Tāpat arī: “..lai jūs Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši. Tagad ir vislabvēlīgākais laiks.” (2.Kor.6:1–2)