Aicinājums pielūgt

“Es .. būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis.” [1.Moz.17:7]

“Es būšu tavs Dievs” – tas ir, Es gribu iedibināt tavā namā savu kalpošanu un gribu būt pie tevis un tavos dievkalpojumos – Es būšu tavs Dievs, kas atklāsies tev un taviem pēcnācējiem ar zīmēm, redzamiem tēliem, brīnumiem un lieliem darbiem, lai viņi Mani noteikti pazītu, pielūgtu un Man kalpotu.

“Pielūgt” nozīmē – vērsties pie Dieva, piesaukt Viņu bēdās, pateikties Viņam par palīdzību un glābšanu, atcerēties Viņa labos darbus un slavēt tos, apliecinot, ka viņš visu rada, dara labu un pilda savus apsolījumus.

Ir jāpiebilst arī, ka Dievs, kas mums māca, kā viņam kalpot, dod mums arī mūžīgo dzīvību.

Tādēļ Viņš ir visu svēto Dievs – tādu, kā Ābrahama, Īzaks un Jēkaba Dievs. Visi šie cilvēki dzīvo un Dieva priekšā nav miruši, kaut arī mūsu priekšā ir miruši.

Tādēļ Dievs šajā Vārdā (kurā Viņš apsola būt Ābrahama Dievs), dod mūžīgās dzīvības cerību ne tikai Ābrahamam, bet visam viņa dzimumam, visiem pēcnācējiem, jā, arī visiem pagāniem, kuri, sekodami Ābrahama ticības piemēram, Viņam tic, un apsola, ka tie dzīvos tikpat ilgi, kā Viņš, tas ir, mūžīgi. Šādu izpratni mums atklājis pats Dieva Dēls, sacīdams: “Dievs ir dzīvo Dievs”. [Mt.22:32]