Savu stāvokli izmanto sava labuma dēļ

“Tie ir kurnētāji, kas sūdzas par likteni un dzīvo savās kārībās, tie ar savu muti runā lielus vārdus, glaimodami acu priekšā sava labuma dēļ.” [Jūd.1:16]

Kad cilvēku materiālais stāvoklis nav labvēlīgs, sākas burkšķēšana un kurnēšana. Kad bīskapam nedod viņa nolūkoto titulu, tad sākas gaušanās par nepaklausību. Un, pat, ja kāds pret viņiem vēršas ar Rakstiem, seko apgalvojums, ka tiesības skaidrot Rakstus ir tikai viņiem.

Tādējādi viņi caur un cauri dzīvo kā paši vēlas, īstenojot savas kārības. Vēl vairāk, viss viņu likums un prasības nav nekas vairāk kā parasts pārākums, lepnums un lieli vārdi, kas viņu rīcību nekādi neattaisno. Tie glaimo, lai pakamptu treknāko kumosu.

Tiesu viņi spriež vadoties pēc cilvēka ārējā stāvokļa. Viss tiek nonivelēts līdz ārējiem apstākļiem, un rupjš grēks ir viņiem nepiekrist. Jūda pareizi saka, ka viņi visu nomaskē. Rezultātā neviens neko nezina par ticību, mīlestību un krustu.

Tādēļ arī cilvēki apmierinās ar rīšanu, muļķa laišanu, un savu mantu it kā velta patiesai kalpošanai Dievam. Tā viņi savu stāvokli izmanto sava labuma dēļ.