Grandiozas pareizticīgo procesijas Maskavā un Kijevā

Aizvadītās nedēļas nogalē norisinājās grandiozas pareizticīgo procesijas Maskavā un Kijevā par godu Kijevas krievzemes kristīšanas 1030. gadadienai.

Pirms pieciem gadiem, kad vēl nekas neliecināja par postošo karu Ukrainā, jubilejas centrs bija Kijevā. Toreiz par godu jubilejai tika uzstādīts īpašs piemineklis un restaurētas vēsturiskās ēkas.

Savukārt, šoreiz Maskavā tika sapulcēti Aleksandrijas, Antiohijas, Jeruzalemes, Gruzijas, Serbijas, Bulgārijas, Kipras, Albānijas, Polijas, Čehijas un Slovākijas pareizticīgo baznīcu pārstāvji.

Uzmanīgiem vērotājiem gan radīja šaubas neapaļās jubilejas vērienīgums, un Krievijas federācijas prezidentam Vladimiram, Vladimira dēlam, Putinam, veltītā uzmanība, kurš esot kristīts Krievzemes kristītāja svētā cara vikinga Vladimira vārdā.

Neskatoties uz Maskavas pasākuma krāšņumu, arī Kijevā norisinājušās procesijas, pulcējot ap 250 tūkstošiem pareizticīgo.

Tomēr arī Kijevā bija vērojama politiskā un konfesionālā sašķeltība. Atsevišķas procesijas Kijevā organizēja Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgā baznīca un Kijevas patriarhāta Ukrainas pareizticīgā baznīca.

Kas gan spēs vienot mūsdienās ticīgos? Ja to nespēj Kristus, vai to spēs cars Vladimirs?