Viss jauns!

Kopš Ādams un Ieva tika izdzīti no Ēdenes dārza, cilvēks, Dieva pirmā radība (1.Moz.3:23-24), ir nemitīgi sapņojis par atgriešanos paradīzē, jaunajā radīšanā. Greznas villas, vasarnīcas un mājas ezeru krastos simbolizē centienus atgriezties dārzam līdzīgajā miera ostā.

Šeit redzamā glezna, kuras nosaukums ir Krusts un pasaule – svētceļnieka ceļojums pa šo pasauli, mums atgādina, ka visa mūsu dzīve ir kā svētceļojums, kas mūs tuvina mūža mājām. Labajā pusē tik tikko saskatāmas brīnišķīgas pilsētas aprises. Kāda būs paradīze? To neviens nezina. Mākslinieks acīmredzot bija apcerējis Jēzus vārdus, kuros Viņš attēlo jauno Jeruzalemi, kā to aprakstījis apustulis Jānis Atklāsmes grāmatas 21.nodaļā: “Redzi, visu Es daru jaunu!” Radīšana un pārradīšana ir vienas monētas divas puses, tāpat kā Ēdenes dārzs un paradīze. Labāk nemēģināsim aprakstīt jauno radīšanu ar saviem vārdiem, bet, Svētā Gara iedvesmoti, priecāsimies, dzirdot par to, ko kādreiz piedzīvos visi Kristus sekotāji.

ATKLĀSMES GRĀMATA APRAKSTA JAUNO RADĪŠANU

“Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzalemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.” Tad Viņš teica: “Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi.””

“Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristāls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla. Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu. Nekas tur nebūs vairs nolādēts. Tur stāvēs Dieva un Viņa Jēra tronis, un Viņa kalpi Tam kalpos. Tie skatīs Viņa vaigu, un Viņa vārds būs tiem uz pierēm. Tur nebūs vairs nakts, ne sveces, ne saules gaisma tiem nebūs vajadzīga; jo Kungs Dievs izlies gaismu pār viņiem, un viņi valdīs mūžīgi mūžam.” (Atkl.21:1-5; 22:1-5).

MĒS VALDĪSIM GODĪBĀ

Ir tik brīnišķīgi lasīt par Dieva pirmo radīšanu; un ir tik sāpīgi uzzināt, kā grēks iznīcināja paradīzi un kopš tā mirkļa kļuva par nebeidzamu ciešanu, vientulības, depresijas, vardarbības un nāves cēloni. Šīs dzīves cīņu virpulī mūsos rodas cerība, dzirdot Jēzu runājam par “jauno” radīšanu un par to, ka Viņš mums gatavo mūžības mājokļus (Jņ.14:1 un turpm.). Cik vienreizēji ir iztēloties ierašanos paradīzē un kā mēs sastopamies ar tiem, kas tur nonākuši jau pirms mums; taču vēl satraucošāka būs sastapšanās ar mūsu Pestītāju! “Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir” (1.Jņ.3:2). Teiciet to Kungu! Kas tā būs par līksmību! Un mēs valdīsim ar Viņu godībā un mūžīgi mūžos! Āmen!