Vārdi, kas nogalina un dāvā dzīvību

Mārtiņš Luters ir rakstījis:

Es iemācījos atšķirt Bauslības taisnību no Evaņģēlija taisnības. Pirms tam man nekā netrūka, izņemot to, ka es neatšķīru Bauslību no Evaņģēlija. Es uzskatīju abus par vienu un to pašu un domāju, ka nav atšķirības starp Kristu un Mozu, izņemot laiku, kurā viņi dzīvoja, un viņu pilnīguma pakāpi. Bet, kad es atklāju pareizo atšķirību, proti, ka Bauslība ir viena lieta un Evaņģēlijs – cita, es sevi padarīju brīvu.

Dievs Rakstos runā divās pilnīgi atšķirīgās balsīs. Viņa Bauslība ir dusmības pasludinājums grēkam. Tā ir balss no Sinaja kalna diženajiem augstumiem, kura dārdina notiesājošu spriedumu grēciniekam un viņa grēkam. Evaņģēlijs ir pilnīgs Bauslības pretstats. Bauslība uzstāda prasības un draud ar sodu, bet Evaņģēlijs dod apsolījumus un liecina par mieru ar Dievu Jēzus Kristus asinīs. Bībele netiek pareizi izmantota, ja Bauslība netiek skaidri atšķirta no Evaņģēlija.

Bībele netiek pareizi izmantota, ja Bauslība un ­Evaņģēlijs netiek lietoti kopā, lai mācītu un meditētu. Ja Jēzus tiek padarīts par kaut ko citu, nevis Pestītāju, iespējams, par “jaunu Mozu”, garīgu treneri, morālu priekšrakstu skolotāju vai dievbijīgas dzīves paraugu, tad Bībele netiek pareizi izmantota un Evaņģēlijs tiek atmests.

Luteriskais garīgums nodarbojas ar visaugstāko no mākslām: pareizi lasa Rakstus, lai draudi un Dieva apsolījumi Kristū Jēzū tiktu izšķirti. Deviņpadsmitā gadsimta mācītājs un viens no Luterāņu baznīcas Misūri sinodes dibinātājiem K. F. V. Valters raksta:

Pareizi izšķirt Bauslību un Evaņģēliju ir visgrūtākā un visaugstākā no kristīgajām mākslām – īpaši teologiem. To māca vienīgi Svētais Gars kombinācijā ar pieredzi.

Dieva Bauslības funkcija ir uzrādīt mums mūsu grēku, tas ir, neticību, kas parādās mūsu domās, vārdos un darbos. Pretstatā tam Evaņģēlijs sludina grēku piedošanu.

Bauslības un Evaņģēlija izšķiršana ir apgrūtināta, tāpēc ka vecais Ādams pieķeras tam, ko Luters sauca par opinio legis, tas ir, iedzimto “Bauslības uzskatu”, ka cilvēka pūlēm kaut kādā veidā ir jāveicina pestīšana. Kad cilvēks ķeras pie Bauslības ievērošanas, ir tikai dabiski, ka tas beidzas vai nu ar izmisumu, vai arī ar paštaisnību. Evaņģēlijs nesludina cilvēka, bet gan Dieva taisnību.

Bauslība nodarbojas vienīgi ar cilvēku un viņa grēku. Evaņģēlijs stāsta vienīgi par Dievu un izpirkšanu, ko Viņš pasaulei ieguvis Jēzus asinīs. Evaņģēlijs pasludina apžēlošanu vainīgajiem, taisnību netaisnīgajiem un dzīvību tiem, kas ir miruši grēkā.^*

* – Labāk saprast Bauslības un Evaņģēlija atšķirību jums palīdzēs Konkordijas formulas pamatdeklarācijas V artikuls.