Vieta, kur sastapt Dievu

Ja es būšu tas, kurš saka, kur Dievam jābūt, tad Dievs vienmēr būs tāds, kurš kaut kādā veidā atbilst man, ir man patīkams, kas saskan ar manu dabu.

Ja tomēr Dievs runā tur, kur Dievs izvēlas būt, tad tā, iespējams, būs vieta, kas nepavisam neatbilst manai dabai, kas man nepavisam nav patīkama. Bet šī vieta ir Kristus krusts. Un tam, kurš Viņu tur atradīs, ir jābūt kopā ar Viņu zem šī krusta, tieši tā, kā to prasa Kalna sprediķis.

Tas nepavisam neatbilst mūsu dabai, bet ir pilnīgi pretrunā ar to. Tomēr tāds ir Bībeles vēstījums ne tikai Jaunajā, bet arī Vecajā Derībā [Jes.53].

Jebkurā gadījumā Jēzus un Pāvils to domā tā, ka ar Jēzus krustu piepildās Raksti, tas ir, Vecā Derība. Tāpēc visa Bībele būs Vārds, kurā Dievs ļaus mums atklāt dievišķo būtību.

Šī nav vieta, kas mums būtu patīkama vai a priori jūtama, bet gan vieta, kas mums visādā ziņā ir sveša un kas ir pilnīgi pretēja mums. Bet šī ir tieši tā vieta, ko Dievs ir izvēlējies, lai ar mums sastaptos.