Dievs ir uzticams

“Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu.” [1.Moz.13:2]

Mozus šeit piemin tieši to, ka Ābrahams bijis ļoti bagāts un vedis līdzi zeltu un sudrabu – par mierinājumu sev un citiem, kas līdz ar viņu bija ieradušies Ēģiptē kā svešinieki. Reizēm Dievs mēdz šādi rīkoties – pašā nelaimes un posta vidū Viņš apber savus ļaudis arī ar laicīgām dāvanām un svētību. Ja kārdinājumos viņiem netiktu sniegts arī mierinājums, bet būtu sajūtamas tikai cīņas un bailes, ticība iznīktu.

Tādēļ Dievs mums dažreiz ļauj atviegloti uzelpot, remdē mūsu raizes un rūpes, sniegdams mierinājumu, itin kā ar spirdzinošu dzēriena malku atveldzēdams tos, kuri darbā vai slimībā kļuvuši vāji un panīkuši, lai viņi tomēr nenomirtu.

Šo piemēru mums vajadzētu atcerēties visās mūsu grūtībās, lai spētu pacietīgi panest pašreizējās nelaimes un ticībā gaidīt mierinājumu; jo Dievs ir uzticams un dara tā, ka varam pārciest kārdinājumus un tikt brīvi no tiem. [1.Kor.10:13] Bet īstā, pilnīgā pestīšana notiks tikai tad, kad šī vecā telts tiks nojaukta un mēs aiziesim no šīs dzīves.

Bet, pirms nākam šajā pilnīgajā pestīšanā, Dievs mierina mūsu nomāktās un izbiedētās sirdis – bieži vien Viņš dod miesīgus, laicīgus labumus, kā zīmi tam, ka Dievs savējos neaizmirst, un tie, kuri ir dievbijīgi, noteikti tiks atalgoti.