Skip to content
17. aprīlis, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

16. Ko Dievs vēlas mums teikt ar pirmo bausli?

  • Sākums
  • Dieva grēku piedošanas pasludinājums
  • e-apceres

Dieva grēku piedošanas pasludinājums

Karls F. V. Valters
Noklausies šo e-publikāciju

“Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību.” [Rom.5:18]

Dieva grēku piedošanas pasludinājums

Daudzi iedomājas, ka, ja reiz Dievs ir piedevis visai pasaulei ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem, tad visai pasaulei tās grēki jau ir piedoti, līdz ar to visa pasaule ir glābta, jo tur, kur ir grēku piedošana, tur ir arī dzīvība un pestīšana. Lai gan šī doktrīna ir absolūti patiesa, secinājums ir absolūti nepatiess. Ikreiz, kad kaut kas tiek dots, tiek iesaistītas divas puses: tas, kurš dāvina, un tas, kurš to saņem. Ja bagāts cilvēks kaut ko pasniedz nabadzīgam cilvēkam, kāds gan ir ieguvums no šīs dāvanas, ja nabagais no kauna sajūtas vai nepatiesas pieticības atsakās no tās? Ja tiek apžēlota visa dumpīga pilsēta, ko gan tas palīdz atsevišķam dumpiniekam, ja viņš ir par lepnu, lai to pieņemtu, vai arī, ja viņš nicina šo apžēlošanu? Ja ieslodzītam noziedzniekam tiek paziņots par viņa atbrīvošanu, ko gan šī ziņa viņam dod, ja viņš atsakās pamest savu cietuma kameru, iespējams tamdēļ, ka viņam ir nepamatotas bailes, ka tur ārā tiks sasaistīts vēl smagākās ķēdēs? Ja kāds, kuru mēs esam aizskāruši, pastiepj mums pretī roku, cerībā uz samierināšanos, ko gan mums dod šāda tuvākā rīcība, ja mēs turpinām stingri turēties pie sava naida un aizvainojuma un atsakāmies šo roku satvert? Ja Kristus patiešām ir pasaules Glābējs, ko gan tas palīdz cilvēkiem, kas nevēlas neko zināt par Glābēju un kas turpina dzīvot paštaisnības maldos, cerībā, ka ar saviem darbiem spēs iegūt pestīšanu un samierināšanos ar Dievu?

Tādējādi – tā ir taisnība, ka – ar Kristus augšāmcelšanos Dievs pasludināja vispārēju grēku piedošanu visai pasaulei. Taču tas nabaga pasaulei itin nemaz nepalīdz, ja tā paliek neticīgas jūgā. Dievs mums katram jau ir dāvājis grēku piedošanu, bet Viņš nevienu no mums ar varu nespiedīs to pieņemt. Mums tā ir jāpieņem, lai mēs iegūtu to labumu, kas nāk caur grēku piedošanu. Un pieņemt to mēs varam vienīgi ar ticību. Augšāmceltais Kristus neizteica nevienu nosodošu vārdu par Savu mācekļu grēkiem – ne par Pētera trīskāršo Viņa noliegšanu, ne par visu pārējo bēgšanu. Vienīgais, ko Viņš nosodīja, bija viņu neticība: sievietes neticēja eņģelim, apustuļi neticēja sievietēm, Toms neticēja apustuļiem un Emavas mācekļi neticēja praviešiem. Un tā tas ir arī ar mums.

Dieva grēku piedošanas pasludinājums paliks spēkā līdz pat pēdējai dienai. Tomēr grēku piedošana nav dota mūžībai, bet gan šai dzīvei uz zemes. Kā Kristus skaidri saka: “Ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.” [Mt.16:19] Nevienam nav atļauts domāt, ka Dievs viņam jau ir piedevis visus grēkus Kristū kopā ar visu pasauli, un tāpēc šī patvēruma vieta no Dieva dusmām vienmēr ir atvērta. Neviens nedrīkst domāt, ka tādējādi nav nekādas steigas saistībā ar ticību, ka vienmēr būs laiks, lai sāktu ticēt, lai vēlāk tiktu izglābts. Savas pestīšanas labad neviens no mums nedrīkstētu domāt šādi. Mūsu nāve ir droša – ir pavisam droši, ka kaut kad mēs mirsim, bet mums nav zināms tās laiks un veids. Diemžēl, ja mēs nomirsim bez ticības, tad mūžīgi būsim pazaudējuši savu grēku piedošanu. Kvīts par parāda atlaišanu, ko Dievs mums veltīgi dāvāja, tad tiks saplēsta gabalos, un mūsu vārdi, kurus Dievs bija izdzēsis no savas parādu grāmatas, tiks atkal ierakstīti tajā, jo līdz ar nāvi būs pagājis žēlastības laiks. Tikai tie, kas pieņem Debesu Valstības atslēgas, kamēr viņi vēl ir dzīvi uz šīs zemes, nākamajā dzīvē atradīs atvērtas Debesis un satiks Žēlsirdīgu Tiesnesi.

Tēmas: augšāmcelšanās no mirušajiem grēku piedošana Kristus augšāmcelšanās par samierināšanos ar Dievu pasaules glābējs

Continue Reading

« Visuaugstais Dievs
Ticība nekad nav viena »
                       

Ieskaties

Kristus dzimšana

Cilvēki ar skaudību skatās uz Dieva labestību

Vai tu deri debesu valstībai?

Mums jāsūdz Dievam savi grēki

Gribam redzēt zīmi!

Kas ir svētā pilsēta?

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Dievišķais likums un grēks Dievišķais likums un grēks
    • e-raksti

    Dievišķais likums un grēks

  • Kas notiek ar baznīcai saziedoto naudu Kas notiek ar baznīcai saziedoto naudu
    • e-joki

    Kas notiek ar baznīcai saziedoto naudu

  • Ikviena cilvēka dabas daļa Ikviena cilvēka dabas daļa
    • e-refleksijas

    Ikviena cilvēka dabas daļa

  • Pēc šīs dzīves sekos cita Pēc šīs dzīves sekos cita
    • e-apceres

    Pēc šīs dzīves sekos cita

  • Apustuļu aicinājuma sākums Apustuļu aicinājuma sākums
    • e-apceres

    Apustuļu aicinājuma sākums

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Par kristiešu cīņu ar grēku un Dieva piedošanas robeža
  • Kādēļ pievienojam savai lūgšanai vārdus “kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem”?
  • Vai liekulis var saņemt grēku piedošanu?
  • Dieva piedošanas īstenais cēlonis
  • Šis grēks nav piedodams
  • Grēku piedošanas iemantošana
  • Tiesas diena

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".”
  • talyc: “…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam? "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"(Jņ.6:60) …Vai tā?”
  • Weenpatny: “Varbūt tas kaut kādā mērā aizskāra viņa (apustuliskā) statusa godu, un arī tas bija zināms, ka E-baznīcēni bija pazīstami kā…”
  • Roberto: “Reiz (pirms nepilniem piecpadsimt gadiem) mēs bijām nolēmuši izjautāt Jāni Vanagu un pat aicinājām e-baznīcēnus iesūtīt jautājumus, taču toreiz arhibīskaps…”
  • Weenpatny: “Jā, tà gan - gadi paskrien, pieredze vairojas. Kādreiz par šiem “harizmātiem” jeb jusmotājiem bija tikai visai teorētisks priekšstats -…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.71:20-21
    Dievs, Tu izvedīsi mūs no zemes dziļumiem. Tu vairosi jo spēcīgāk manu lielumu un no sirds atkal mani mierināsi.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026