Septembra sākums varētu būt labs laiks ābeces patiesību atkārtošanai. Arī garīgā nozīmē. Kas es esmu? Kādēļ es esmu šajā pasaulē? Kādēļ es esmu tāds, kāds esmu? Kas notiks ar mani, kad man no šīs pasaules būs jāaiziet? Tie ir jautājumi, kurus neatkarīgi no valdošajām filozofiskajām ideoloģijām laiku pa laikam uzdod visi cilvēki. Bet kā ir ar atbildēm? Kur meklējamas autoritātes, kas spētu sniegt uzticamas, patiesas atbildes uz šiem tik būtiskajiem, patiesībā galvenajiem cilvēka dzīves jautājumiem?
Lasīt tālāk »
...
Lai gan mēģinājumi filozofiski skaidrot Kristus klātbūtni Altāra Sakramentā ar transsubstanciācijas mācības palīdzību ir nebibliski un paver ceļu maldiem, kas apdraud patiesas Kristus klātbūtnes izpratni, tomēr šīs mācības nolūks ir cieši turēties pie patiesās Kristus klātbūtnes. Tādēļ transsubstanciācijas mācība vērtējama daudz iecietīgāk nekā tie filozofiskie Svēto Rakstu skaidrojumi, kas cenšas noliegt patiesu Kristus klātbūtni Sakramenta maizē un vīnā.
Lasīt tālāk »
...
Un atkal, izgājis no Tiras robežām, Viņš nāca caur Sidonu pie Galilejas jūras desmit pilsētu robežās. Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu un Viņu lūdza, lai Viņš tam uzliktu roku. Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli, un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: “Efata, tas ir: atveries.” Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja. Un Viņš tiem pavēlēja to nevienam nesacīt; bet, jo vairāk to aizliedza, jo vairāk tie to izpauda un brīnījās ļoti par to un sacīja: “Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš dara, ka pat kurlie dzird un mēmie runā.” [Mk.7:31-37]
Lasīt tālāk »
...
Pirms sākam runāt par piētisma saknēm un tā rašanās iemesliem, ir nepieciešams īsos vārdos kaut ko pasacīt par pašu vārdu piētisms. Kā daudzi citi vārdi, kas raksturo reliģiskas kustības, arī vārds piētisms sākotnēji tika lietots nicinošā nozīmē, tomēr laika gājumā tas ieguva arvien cildinošāku skanējumu. Vārda piētisms izskaņa - isms ļauj mums spriest, ka sākotnēji šis vārds ticis lietots negatīvi pārspīlētas dievbijības vai, kā mēs latviskojot varētu sacīt - dievbijisma apzīmēšanai. Tātad negatīvā šā vārda nozīme norāda uz piētismam raksturīgajiem centieniem kristīgo dievbijību pārvērst par nedzīvu reliģisku sistēmu. Tomēr vēstures gājumā vārda piētisms negatīvā nozīme ir gandrīz izzudusi. Tā sākotnējā nozīme, kas norādīja uz atkrišanu no pareizās ticības, vēlāk tika būtiski mainīta, ar vārdu piētisms saprotot centienus dzīvot patiesi dievbijīgu dzīvi. Tik daudz par piētismu mums varētu atklāt pats vārds piētisms.
Lasīt tālāk »
...
Mūsu dzīve – mums piešķirtais esamības laiks šajā pasaulē. Kas ir šī dzīve, kāds ir tās mērķis? Varbūt šāda mērķa nemaz nav? Varbūt dzīve ir tikai mirkļa uzplaiksnījums neaptveramās un neizprotamās esamības virzībā pretī nezināmajam? Varbūt ir pilnīgi vienalga, kas ar mani šajā dzīvē notiek? Varbūt vienīgais atskaites punkts šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, esmu tikai es pats un tas, kā es jūtos, tas, kas man patīk vai nepatīk?
Lasīt tālāk »
...
„Nāciet, jo tas ir sataisīts!” (Lk.14:17)
Lasīt tālāk »
...
Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: “Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu. Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku. Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: “Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos. Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata!” Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik tu manam kungam esi parādā? Tas sacīja: simts mucu eļļas.- Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit! Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? - Tas sacīja: simts mēru kviešu.- Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit! Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem. Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos. [Lk.16:1-9]
Lasīt tālāk »
...
Tā kā Vakarēdiens ir Evaņģēlijs, tas nav domāts mudināšanai uz atgriešanos, bet tiek pasniegts tiem, kas jau nožēlojuši grēkus un vēlas saņemt stiprinājumu ticībā.
Lasīt tālāk »
...
Mūsdienās vārdam “slēgts” dažkārt tiek piešķirta slikta, negatīva pieskaņa (kādas šim vārdam nemaz nav) salīdzinājumā ar vārdu “atvērts”.
Lasīt tālāk »
...
Tanīs dienās, kad tur daudz ļaužu bija un tiem nebija ko ēst, Jēzus aicināja Savus mācekļus pie Sevis un uz tiem sacīja: “Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši un tiem nav ko ēst. Un, kad Es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, tie ceļā nonīks badā; un daži no tiem ir nākuši no tālienes.” Un Viņa mācekļi Viņam atbildēja: “Kas šos ar maizi var paēdināt še tuksnesī?” Un Viņš tiem jautāja: “Cik jums ir maizes?” Tie sacīja: “Septiņas.” Un Viņš ļaudīm pavēl pie zemes apmesties. Un Viņš ņēma tās septiņas maizes un pateicās, pārlauza tās un deva Saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā; un tie lika tās ļaudīm priekšā. Tiem bija arī mazums zivtiņu; un, pateicību sacījis, Viņš pavēlēja arī tās likt priekšā. Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus grozus. Un to bija kādi četri tūkstoši. Un Viņš tos atlaida. [Mk.8:1-9]
Lasīt tālāk »
...
Atsauces (0)