Zāles pret reliģisko ziņkārību

“Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpāt nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū. Bet, ja kāds nāk un sludina citu Jēzu, ne To, ko mēs esam sludinājuši, vai ja jūs dabūjat citu garu, ne to, ko jūs esat saņēmuši, vai citu evaņģēliju, ne to, ko esat pieņēmuši, tad jūs to labprāt ciešat.” [2.Kor.11:3-4]

Tie ir ievērības vērti vārdi! – Vai tiešām Korintas draudzē bija tik slikta situācija? Vai tiešām korintieši gribēja klausīties citu evaņģēliju un saņemt citu garu? Vai tiešām tie gribēja dzirdēt par citu Jēzu?

Jā, tā bija, un mēs varam saprast apustuļa skumjas.

Kāda situācija ir šodien? Mums ir pamatotas bažas, ka apustuļa vārdi vēl joprojām ir aktuāli.

Israēla bērni tuksnesī saņēma mannu un sākumā bija ļoti priecīgi. Taču pēc neilga laika tiem apnika ēst vienu un to pašu barību un tie vēlējās saņemt ko citu. Bībelē lasām: “Mūsa dvēselēm riebj šī bada maize!” [4.Moz.21:5].

Līdzīgi arī šodien mēs esam kārdināti saņemt un baudīt “ko citu”. Pie cilvēkiem ir vērojama reliģiska ziņkāre, un tie tiecas redzēt, dzirdēt un uzzināt visu jauno un citādo.

Liksim pie sirds Pāvila vārdus un tos rūpīgi pārdomāsim. Lūgsim, lai Dievs atver mūsu acis, ka redzam un saprotam, cik daudz esam saņēmuši ticībā Jēzum. Bībeles Jēzus un Svētais Gars, kas Viņu apskaidro un pagodina mūsu sirdīs, būs mūsu bagātība katrai dienai, ja vien spēsim to saskatīt.

Kad skaidri sapratīsim, cik ļoti daudz ticībā Jēzum esam saņēmuši, tās būs īstās zāles pret reliģisko ziņkārību. Tādēļ lūgsim:

Ak, Jēzu, atdari man acis, Lai redzu to, cik laimīgs es.
Man Debestēvs pie Sevis ņēmis Un mani Savās rokās nes.
Man valstība ir dāvināta Un žēlastība mūžīga.
Man galvā likts ir goda kronis, Kas mirdz jau debess spožumā.