Zaļā trešdiena

Kristīgā baznīca, balstoties evaņģēlijos rakstītajā, Zaļajā ceturtdienā svin dienu, kad Jēzus Kristus iedibinātāja Svēto Vakarēdienu, lai gan saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem tas iespējams esot noticis trešdien.

Kembridžas universitātes profesors Kolins Hamfrijs norādīja, ka pretrunas starp Mateja, Marka, Lūkasa evaņģēlijiem un Jāņa evaņģēliju radušās tādēļ, ka izmantoti atšķirīgi kalendāri. Hamfrijs secinājis, ka Svētā Vakarēdiens iedibināšana notikusi 33.gada 1.aprīlī. Bet tas nozīmē, ka Jēzus apcietināšana, nopratināšana un tiesa, iespējams, nenotika vienā naktī. Profesors uzskata, ka viņa atklājumi varētu pamudināt noteikt Lieldienas aprīļa pirmajā svētdienā.

Savā jaunajā grāmatā “The Mystery Of The Last Supper” profesors izmanto Bībeles, vēstures un astronomijas pētījumus, lai pievērstos pretrunām, kas saistītas ar šo notikumu. Mateja, Marka un Lūkasa evaņģēliji vēsta, ka Pēdējais vakarēdiens sakritis ar ebreju Lieldienu sākumu, bet Jāņa evaņģēlijā teikts, ka tas noticis pirms tam. “Tas ir mulsinājis Bībeles pētniekus gadsimtiem ilgi. Patiesībā – kāds pat ir teicis, ka tas ir “sarežģītākais jautājums Jaunajā Derībā”,” atzīmēja Hamfrijs.

“Ja aplūko visus notikumus, ko evaņģēliji atspoguļo, – starp Pēdējo vakarēdienu un krustā sišanu to ir liels skaits. Ir neiespējami tos ietvert starp ceturtdienas vakaru un piektdienas rītu,” atzīmēja profesors. “Bet es atklāju, ka iesaistīti divi atšķirīgi kalendāri. Patiesībā četri evaņģēliji pilnīgi saskan,” paziņoja Hamfrijs.

Viņš apgalvo, ka ebreji nekad nebūtu sajaukuši ebreju Lieldienu maltīti ar citu ēdienreizi, jo tā ir ārkārtīgi svarīga. Pēc viņa domām, Matejs, Marks un Lūkass, visticamāk, vienkārši izmantojuši veco ebreju kalendāru, kas tika pārņemts no ēģiptiešiem Mozus laikos, nevis jauno oficiālo mēness kalendāru, kas tolaik tika plaši lietots. “Jāņa evaņģēlijā viņam ir taisnība, sakot, ka Pēdējais vakarēdiens noticis pirms ebreju Lieldienām. Bet saskaņā ar agrāko ebreju kalendāru Jēzus izvēlējies noturēt savu Pēdējo vakarēdienu kā Lieldienu maltīti,” skaidro profesors.

Atbilstoši vēsturnieku izmantotajam Jūlija kalendāram Pēdējais vakarēdiens patiesībā noticis trešdien, 1.aprīlī 33.gadā pēc Kristus, secināja Hamfrijs.