Viltus mācītāju daba

“Mantkārībā viņi izmantos jūs ar izdomātiem vārdiem; sodība, kas jau sen viņiem nolemta, nekavējas nākt, un viņu posts nesnauž.” [2.Pēt.2:3]

Tieši tāda ir visu viltus mācītāju daba: tie sludina savā mantkārībā, tīkodami piepildīt savu vēderu. Viss tiek darīts vienīgi naudas dēļ.

Bet tad, ja kristiešiem godīgi tiek sludināta pareizā mācība, šāda sludināšana daudz naudas nekad nenes. Jo tad atkrīt visi svētceļojumi, grēku atlaižu vēstules, klosteri un ziedojumi, kam iepriekš tika dots vairāk par pusi visas pasaules mantas.

Bet kā rīkojas tie, kuri grābj un rauš naudu? Sv. Pēteris saka: “ar izdomātiem vārdiem.” Iepriekš viņi ir izraudzījušies vārdus, ar kādiem iespējams iegūt no ļaudīm naudu. Tā, piemēram, kad viņi saka: ja tu dosi tik daudz simtu guldeņu mūsu mīļajai Kundzei vai kādam no svētajiem, tad būsi paveicis lielu, brīnišķīgu labo darbu, nopelnīdams daudzu grēku atlaidi un atpestīdams daudzas dvēseles no šķīstītavas.

Šie un citi ir izraudzīti, izdomāti vārdi, kas vajadzīgi tikai tādēļ, lai izvilinātu no mums naudu. Patiesība tur nav nekādu nopelnu, nedz žēlastību, nedz arī grēku piedošanas. Tomēr viņi visus celos vārdus izmanto tā, lai ietirgotu sev naudu.

Ilgi viņi nevarēs tā turpināt, un tad, kad tie rīkosies visdrošāk, sods un pazušana nāks pār viņiem. Tas ir jau nolemts, un viņi savam sodam neizbēgs. Arī Sv. Pāvils saka: “Bet viņi netiks tālāk uz priekšu, jo viņu neprāts būs visiem skaidri redzams.” [2.Tim.3:9] Lai Dievs dod, ka viņi atgrieztos no savas negantās dzīves, to dzirdēdami un pieredzēdami

Tā nu Sv. Pēteris ir sācis raksturot apkaunojošo, bezdievīgo dzīvi, kas sekos patiesās Evaņģēlija mācības pasludinājumam, ko nesuši apustuļi.