Vārds un zīme

Būtiskākais mācībā par sakramentiem izpaužas Jēzus vārdos (iestādīšanas vārdos) un redzamā zīmē (ko sauc par elementu; kristībā tas ir ūdens, Svētajā Vakarēdienā maize un vīna koka augļi).

Katram, kurš grib izprast sakramenta nozīmi, galvenā uzmanība jāvērš uz Jēzus vārdiem, kurus Viņš lietoja, iestādot sakramentu, un kurus mēs atkārtojam ikreiz, kad to lietojam. Šie vārdi attiecas uz kristību (Mt.28:18-20) un uz Svēto Vakarēdienu (Mt.26:26-28; Mk.14:22-24; Lk.22:19-20; 1.Kor.11:23-25).

Sakramentu vārdi ir Evaņģēlija vārdi. Evaņģēlijs runā par Dieva žēlīgo gribu un Viņa svētībām Jēzū Kristų. Šie vārdi liek galveno uzsvaru uz ticību tieši tāpat kā sludinātais Evaņģēlijs.

Ikviens, kas koncentrē savu uzmanību uz šiem sakramenta vārdiem, pratis, ka sakramenti ir Dieva žēlīgais apsolījums Jēzus dēļ, apsolījums, ko apstiprina svētdarbs.

Lai saprastu sakramentu nozīmi, mums jāņem vērā ticības apsolījums. Tas, kurš ievēro vienīgi elementus un darbību, paļaujoties uz prāta apsvērumiem, nekad nespēs pareizi saprast sakramentu nozīmi.

Lutera lielais ieguldījums sakramentālās mācības skaidrošanā bija viņa spēja “saskatīt sakramentu Vārdā”. Pamatprincips ir: sakraments sastāv no Vārda un zīmes (ūdens, maize, vīna koka augļi). Vārds ir vērsts uz cilvēkiem, kuri saņem sakramentu. Tie nav maģijas vārdi. Tie ir Evaņģēlija vārdi, kas runā par Dieva žēlastības pilno gribu. Pēc Lutera domām, Romas katoļu Baznīcas kļūda ir tieksme izprast sakramentus, balstoties uz ārējām zīmēm (ūdeni, maizi un vīna koka augļiem), nevis uzskatīt par izejas punktu Vārdu, kas ir “pilnais Evaņģēlijs”.

Tāpēc Romas katoļu Baznīcas tradīcija par kristību un Svēto Vakarēdienu ir racionalizējusies, iegrimstot doktrinālās spekulācijās. Tas, kurš spekulē vienīgi ar ārējām zīmēm bez Vārda kā vienīgā zīmju izskaidrotāja, neizbēgami nonāks strupceļā. Turpretī tas, kurš “saskatīs sakramentu Vārdā”, ir sapratis to pareizi, jo viņam atklāsies, ka sakraments ir Evaņģēlijs.

Šis Lutera dotais pamatprincips ir sīki izskaidrots Lutera darbā “Baznīca Bābeles gūstā”.