Ticība rada drosmi

Kas radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī iekšā, kas paliek mūžīgi uzticīgs. Tiešām, taisni ir tā Kunga vārdi, un visi Viņa darbi ir pilni uzticības. (Ps.146:6; 33:4)

Kas netic, ar to Dievs nevar darīt nevienu brīnuma zīmi, – tādam ir jāiet bojā un viņa nāve ir neizbēgama. Bet tie, kas paļaujas uz Dievu, taps izglābti, kaut arī debesis un zeme ietu bojā.

Jo cilvēkā, kas citkārt ir niecīga, vāja būtne, ticība rada tādu drosmi, ka viņš drīkst lepni sacīt: ja arī visi velni man uzbruktu, ja visi ķēniņi, ķeizari, debesis un zeme nostātos pret mani, – es tomēr ticu un zinu, ka tikšu pasargāts.

Kurš tic, tas ir uzvarētājs un kungs; ja arī viņš mirst, tomēr atkal dzīvos; ja ir nabags, kļūs atkal bagāts; ja viņš ir slims, kļūs atkal vesels. Ja caur ticību cilvēks ir apbruņojies ar tādu drosmi, tad viņš arvien spēs iet tālāk.