Tēva mīlestība

“Un [Ābrahams] aizraidīja viņu.” [1.Moz.21:14]

Tādēļ Ābrahams nav bijis parasts kristietis vai Dieva apliecinātājs, bet moceklis, kas pārāks par visiem citiem mocekļiem. Jo kurš gan no mums nezinātu, cik stipra ir pieķeršanās sievai un bērniem! Tēvam ir vieglāk ciest pašam, nekā pamest savējos vai noraudzīties, kā bērniem tiek darītas lielas pārestības un netaisnība.

Un tomēr – visam pārējam ir jātiek pakļautam Dieva pavēlei. Ja gribi b;ut kristietis, tad tev nevis jāvalkā pelēki vai melni svārki, bet jābūt gatavam riskēt ar visu, kas tev ir – ne tikai ar savu sievu un bērniem, bet arī pašam ar savu dzīvību.

Tādēļ šis ir brīnumains stāsts, kurā aprakstīts šī svētā tēva piemērs – lai mēs mācītos, ka vairāk par visām lietām mums piederas mīlēt Dievu. Iepriekš, 12.nodaļas 1.pantā, Ābrahamam tika pavēlēts aiziet no dzimtās zemes, un no jūdu ļaudīm sapulcinātajai Baznīcai tiek sacīts: “Klausies, meita, aizmirsti savu tautu un sava tēva namu!” (Ps.45:11) Un Kristus saka: “kas tēvu un māti mīl vairāk nekā Mani, tas Manis nav vērts.” (Mt.10:37)