Par Mārtiņa Lutera skaidrojumu pravieša Jesajas grāmatai
Arvien no jauna Mārtiņš Luters dzīves izšķirošajos brīžos ir atsaucies uz to, ka viņš ir zvērējis būt Svēto Rakstu doktors. Tā kā akadēmiskā promocija bija saistīta ar vairākiem zvērestiem, Luters visu mūžu jutās cieši piesaistīts Dieva vārdam, kas atklājies Svētajos Rakstos, reizē atzīdams, ka tieši Dieva vārds ir tas, kas viņu vada un nes. Tādēļ Luteram Svētie Raksti nebija kritisku pētījumu objekts. Viņš palika paļāvības pilnā paklausībā trīsvienīgajam Dievam, kas ar Savu vārdu, ar Saviem darbiem un Savām pavēlēm atklājas Svētajos Rakstos. Un trīsvienīgais Dievs, kas pilnīgā veidā ir atklājies Kristū (Ebr.1:1-2), atrodas nevis kādās laika robežās, bet stāv pāri laikam. “Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi” (Ebr.13:8, Atkl.1:1-8). Pēc augšāmcelšanās mūsu Kungs Kristus, atvadīdamies no Saviem mācekļiem, sūta tos pa visu pasauli, apliecinādams, ka Viņš ir Kungs pār laiku un telpu, tā ka visur un vienmēr Viņš ir un paliek pie mums (Mt.28:19-20).
Atsauces (0)