Lai arī gan izteikti sinergisti (Melanhtons: “Atgriešanos izraisa cilvēka labprātīga griba”), gan daudz izsmalcinātāki šīs mācības pārstāvji (Latermans un mūsdienu evaņģēliskais protestantisms vispār: “Cilvēka griba... Lasīt tālāk
Kristīgā dogmatika
Lai pestīšanas kārtība, kura ir tik skaidri un vienkārši izklāstīta Dieva Vārdā, tiktu atspoguļota visā tās bibliskajā tīrībā un patiesībā, teologam ir skaidri jāizprot, kāda... Lasīt tālāk
Saskaņā ar nepārprotamām Rakstu mācībām, ticīgais tiek attaisnots vienīgi ticībā, bez bauslības darbiem (Rom.3:28; 4:5; Fil.3:9). Raksti apstiprina šo patiesību pozitīvā formā, tiešā veidā attiecinot... Lasīt tālāk
Nav grūti pierādīt, ka mācība par attaisnošanu ticībā ir visas kristīgās reliģijas centrālā mācība (visfundamentālākais artikuls, artikuls, ar kuru Baznīca stāv un [bez kura] krīt.),... Lasīt tālāk
Kristīgā terminoloģija, ar kuras palīdzību mācība par attaisnošanu ticībā tiek pasargāta no maldiem.... Lasīt tālāk
Atsevišķās Rakstu vietās mēs lasām arī par attaisnošanu pēc darbiem, proti, attaisnošanu cilvēku priekšā. Runājot par attaisnošanu šādā nozīmē, šis termins tiek lietots plašākā nozīmē.... Lasīt tālāk
Tiklīdz kā cilvēks tiek attaisnots ticībā, viņš gūst visas garīgās svētības, kuras Kristus ir nodrošinājis pasaulei ar savu vietniecisko izpirkšanu (1.Kor.3:21; Rom.5:1-5). Ticībā ieguvis bērna... Lasīt tālāk
Grēcinieka attaisnošanai nekavējoties seko viņa svētdarīšana jeb atjaunošana (Rom.5:1-5). Tas nozīmē, ka attaisnotais grēcinieks novēršas no grēka un kalpo Dievam ar saviem labajiem darbiem (Rom.12:1-2;... Lasīt tālāk
Kā Dievs savā visvarenajā spēkā rada cilvēkā ticību (Ef.1:19; Jņ.6:29), tāpat Viņš arī izraisa ticīgajā svētdarīšanu, kas ir ticības auglis (1.Tes.5:23-24; 1.Kor.3:16; 6:19; Ef.2:10). Tomēr... Lasīt tālāk
Ticībā Kristum ticīgais kļūst par jaunu būtni (Ef.4:24; Kol.3:10; 2.Kor.4:16; 5:17), kura pakļaujas Dieva gribai (Rom.7:22) un pilnībā dzīvo vienīgi Dievam, mītot nule kā gūtajā... Lasīt tālāk