Tā pie Tēva droši griežos [80]
Mīļais Jezus, atver man,
Atver, kad es klaudzināju;
Saņem manu nopūšan’,
Atstāt es tev neatsāju.
Manai sirdei slāpst pēc tevis,
Kamēr tu man savu devis.

Savu sirdi parādi,
No ka asins iztecēja,
Sātanu, Kungs, aizdzeni,
Tas man ilgi biedināja.
Lūgdams es pie tevim spiežos,
Tā pie Tēva droši griežos.
Esi tu tas altaris,
Kur es upuri nolieku;
Piemin, ko tu izcietis,
Tēva priekšā man par prieku,
Lai es bailēs vairs nekrītu,
Drošs un ticīgs pie tev mītu.
Runa tu, vājš ir mans spēks,
Mana sirds apbēdināta;
Bet tev lūgt man būtu grēks,
Tu liec’ lūgties drošā prātā;
Tu man, Kungs, gan pārstāvesi
Un priekš Tēva aizbildesi.
Liec tu, Tēva mūžigs vārds,
Manus vārdus Dieva ausīs.
Tas būs manam Dievam gards,
Tad viņš mani tiešam klausīs.
Nu es Jezus vātīs dusu,
Āmen saukdams ciešu klusu.
Ieskaties
Dod augļus nest pacietibā, Dod svētam palikt ticībā [233]
Lūgšanu dzīve kā ikdienas prakse
Kur nav stipras kaušanās, Tur nav uzvarēšanas [448]
Es gribu pabeigt dziedāšan’–Tu klausi manu nopūšan [329]
Kas būtu neiespējams, tapis iespējams
Kā būtu tad, ja nebūtu [139]